1Na un dia di diskansu Jesus na pasaba na bulaña. Si disipulus teneba fomi, e kumsa na rinka garan
ku N kiriKap 3.17; 17.5; Ef 1.6; Kol 1.13; 2 Ped 1.17 ciu, ku ta kontenta ña korson.
N na pui ña SpirituIs 11.2; Luk 3.22; 4.18; Jon 1.32-34; 3.34; At 10.38 nel.
I na bin avisa jinti di utru nasonsIs 49.6; Luk 2.30-32 aserka di julgamentu.
19I ka na jusia nin i ka na bin grita;
ningin ka na obi si fála na rua.
20I ka na kabanta kebra kanaSal 51.17; 2 Kor 2.7; Eb 12.12-13 ku kumsa na kebra,
nin i ka na paga paviu ku na fuma,
te tempu ki na pui justisa ngañaApok 19.11-21 vitoria.
21NasonsIs 11.10; Rom 15.12-13; Kol 1.27 na pui se speransa nel.”
Jesus ku Beelzebu(Mar 3.20-30; Luk 11.14-23)22Jinti leba un omi ku teneba dimoniu pa Jesus; i segu, i mudu. Jesus kural; omi torna naIs 32.3; 35.6 oja, i na papia.
23Tudu jinti ku staba la e fika dimiradu, e punta: “Nta es i ka FijuKap 9.27 di Davi?”
24Fariseus obi ki kusa, e fala: “I ta tira dimoniu son pa puder diKap 9.34 Beelzebu, ku sedu ŝef di dimonius.”
25Jesus ntindiKap 9.4 se pensamentus, i fala elis: “Tudu renu ku dividi kontra si kabesa, i ta danadu. Tudu prasa, o familia, ku dividi kontra si kabesa, i ka ta nguenta.
26Si Satanas serka Satanas, i sta divididu kontra si kabesa. Kuma gora ku si renu pudi nguenta?
27Si N ta serka dimonius pa puder di Beelzebu, bo fijus ta serka elis pa puder di kin? E ku manda, elis propi ku na bin sedu bo juisis.
28Ma si N na serka dimoniusMar 16.17; At 10.38 ku Spiritu di Deus, i proba kuma renu di Deus ciga na bo metadi.
29“Kuma ku algin pudi yentra na kasa di un omi fortiIs 53.12; 1 Jon 3.8; 4.4; Apok 12.7-10; 20.1-3,7-10 pa furta tudu ki tene si i ka maral purmeru? Son ora ki maral ki pudi furta tudu na si kasa.
30Kil ku ka sta ku mi i kontraKap 6.24; Jos 5.13-14; 24.15; Mar 9.40; 2 Kor 6.15-16; 1 Jon 2.19; Apok 3.15-16 mi. Kil ku ka na judan junta kusas, i na pajigal.
31“E ku manda N na konta bos: kualker pekadu o palabra mau ku omi papia kontra Deus i pudi purdadu, ma palabra mau ku omi papia kontra Spiritu Santu i ka naEb 6.4-6; 10.26-31; 1 Jon 5.16-17 purdadu.
32Si algin fala un palabra kontra FijuKap 11.19; 13.55-56; Luk 23.34; Jon 7.12 di omi, i ta purdadu, ma si algin papia kontra Spiritu Santu, i ka na purdadu, ne mundu nin na utru mundu.
Po ku si fruta(Luk 6.43-45)33“Bo ta fala po bonKap 7.17-18 pabia si fruta i bon; o bo ta fala po ka bali pabia si fruta ka bali. I klaru kuma kada po ta kunsidu pa si fruta.
34JorsonKap 3.7 di kobras! Suma bo sedu mau,1 Sam 24.13; Sal 52.1-4; 140.1-3 kuma ku bo pudi papia bon kusa? Boka ta papia kusa ku inci korson tok i na darma.
35Omi bon ta tira kusas bon na bon rikesaKap 13.52; Dit 15.28; 16.21,23; Kol 3.16 ku sta nel. Omi mau ta tira kusas mau di maldadi ku sta nel.
36N na konta bos kuma, tudu palabra ku jinti papia amonton, e na da konta del na dia di julgamentu.
37I pabia di bu palabra ku Deus na justifikau; i pabia di bu palabra tambi ki na kondenau.”
Milagri di Jonas(Mar 8.11-12; Luk 11.16,29-32)38Utru pursoris di lei ku fariseus e papia ku Jesus, e falal: “Mestre, no misti pa bu mostranuKap 16.1-4; Is 7.11; 38.7; Jon 2.18; 4.48 un sinal.”
39I ruspundi elis, i fala: “E jinti di aos ku sedu mau, ki ka fiel pa Deus, e ta pidi sinal, ma e ka na dadu utru sinal fora di kil di anunsiadur Jonas.
40Suma ku JonasJona 1.17; 2.2-6 staba tris dia ku tris noti na bariga di pis garandi, asin tambi ku Fiju di omiKap 16.21; Jon 2.19 na bin sta tris dia ku tris noti bas di con.
41Na dia di julgamentu jinti di Ninive na bin lanta kontra jinti di aos pa kondena elis, pabia, oca e obiJona 3.4-10 anunsiu di Jonas, e ripindi. Ali un alginKap 12.6; Jon 3.31 li ku sedu mas di ki Jonas.
42Tambi raiña1 Re 10.1 di sul na bin lanta na dia di julgamentu kontra jinti di aos pa kondena elis, pabia i sai la lunju na si tera pa bin obi jiresa di Salomon. Ali un algin li ki mas Salomon.
Spiritu mau ta riba pa si kasa(Luk 11.24-26)43“Ora ku spiritu mau sai na un algin, i ta fika i na yanda na lugar seku, i na buska kau di sinta. Si i ka ojal,
44i ta fala: ‘N na riba pa ña kau ku N saiba nel.’ Ora ki ciga, i ojal vaziu, baridu, ben rumadu,
45i ta bai, i bai buska mas seti spiritu pior di ki el; e ta yentraJon 12.6; 13.2,27; At 5.1-4; 2 Tes 2.9-12; 1 Tim 6.9-10 e mora la. Na kabantada, vida di ki algin i ta sedu pior2 Ped 2.17-22 di ki na kumsada. Asin ki na bin sedu ku jinti mau de tempu.”
Familia di Jesus(Mar 3.31-35; Luk 8.19-21)46Oca Jesus na papiaba inda ku jinti, si mameKap 13.55-56; Jon 2.1-12; 7.3-5,10; At 1.14; 1 Kor 9.5; Gal 1.19 ku si ermons ciga, e sikidu fora, e misti papia ku el.
47Algin falal: “Ala bu mame ku bu ermons la fora, e misti papia ku bo.”
48Jesus ruspundi, i punta ki algin ku tisil rekadu: “Kin ki ña mame? Kin ki ña ermons?”
49I culi dedu pa si disipulus, i fala: “Esis ki ña mame ku ña ermons,
50pabia kil ku ta fasi vontadiKap 6.10; Luk 11.27-28 di ña Pape ku sta na seu, el ki ña ermon macu, ña ermon femia ku ña mame.”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.