Ebrejiem 6 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

1Nekavēsimies vairs pie Kristus mācības sākuma, dosimies pretī pilnībai; neliksim no jauna pamatu: atgriešanos no mirušiem darbiem un ticību Dievam,

2mācību par kristībām un par roku uzlikšanu vai par mirušo augšāmcelšanos un mūžīgo sodību.

3Arī to mēs darīsim, ja Dievs ļaus.

4Bet tos, kas reiz tikuši apgaismoti, baudījuši debesu dāvanas, ir bijuši līdzdalīgi pie Svētā gara,

5baudījuši Dieva labos vārdus un sajutuši nākamības laikmeta spēkus,

6un tad atkrituši no ticības, tos nav iespējams atkal no jauna vest pie atgriešanās, jo tie Dieva dēlu no jauna piesit krustā un liek apsmieklam.

7Svētību no Dieva saņem tā zeme, kas dzērusi bagātīgi lijušu lietu un izaudzē noderīgus augus tiem, kas šo zemi apstrādā,

81Moz 3:17–18bet tā zeme, kas izaudzē ērkšķus un dadžus, ir nederīga un gandrīz vai nolādēta, tā nolemta izdegšanai.

9Tā runājot, mīļotie, mēs gan esam pārliecināti par ko labāku attiecībā uz jūsu pestīšanu.

10Dievs nav netaisns un neaizmirst jūsu darbu un mīlestību, ko esat izrādījuši viņa vārdā – gan iepriekš, gan tagad kalpodami svētajiem.

11Mēs no sirds vēlamies, lai katrs no jums uztur savu dedzību cerības piepildījumam līdz galam.

12Netopiet kūtri, bet līdzinieties tiem, kas ticībā un pazemībā iemanto apsolījumus.

Dieva apsolījums ir negrozāms

13 1Moz 22:16–17 Kad Dievs deva apsolījumu Ābrahāmam, viņam nebija neviena lielāka, pie kā zvērēt, tādēļ viņš zvērēja pie sevis paša,

14sacīdams: patiesi, es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu,

15un viņš, pacietīgi gaidījis, tika pie apsolītā.

16Cilvēki zvēr, piesaucot ko lielāku par sevi, un ikvienu nesaskaņu viņu vidū beidz apstiprinājums ar zvērestu.

17Dievs, jo skaidrāk gribēdams parādīt apsolījuma mantiniekiem savas gribas nemainīgumu, saistīja sevi ar zvērestu,

18lai šajās divās nemainīgajās lietās, kurās ir neiespējami, ka Dievs melotu, – mums būtu spēcīgs iepriecinājums, ka mēs, kas esam atraduši patvērumu pie viņa, mums doto cerību noturētu.

193Moz 16:2Tā mums ir stiprs un drošs dvēseles enkurs, kas sniedzas dziļi iekšā aiz priekškara,

20Ps 110:4kur Jēzus par mums iegāja pirmais, uz mūžiem tapdams par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas.