1Pēc tam Pāvils atstāja Atēnas un aizgāja uz Korintu.
2Te viņš sastapa kādu jūdu, vārdā Akils, dzimušu Pontā, kurš nesen ar sievu Priskillu bija pārcēlies no Itālijas, jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu. Pāvils ieradās pie viņiem;
3un, tā kā viņiem bija kopīgs amats – viņi bija telšu taisītāji –, Pāvils tur palika, un viņi kopā strādāja.
4Ik sabatu viņš runāja sinagogā, pārliecinādams gan jūdus, gan grieķus.
5Kad no Maķedonijas ieradās Sīla un Timotejs, Pāvils dedzīgi sludināja vārdu un liecināja jūdiem, ka Jēzus ir Kristus.
6Bet, kad tie stājās pretī un zaimoja, Pāvils nopurināja savas drēbes pret tiem un sacīja: “Jūsu asinis lai paliek uz jums pašiem. Es esmu tīrs no tām un no šā brīža dodos pie pagāniem.”
7No turienes aizgājis, viņš apmetās pie kāda dievbijīgā, vārdā Titijs Jūsts, kura māja atradās blakus sinagogai.
8Sinagogas priekšnieks Krisps un viss viņa nams kļuva ticīgi; arī daudzi korintieši, viņu dzirdējuši, kļuva ticīgi un tika kristīti.
9Bet Kungs naktī Pāvilam parādībā sacīja: “Nebīsties! Runā un neklusē,
10jo es esmu ar tevi. Neviens netiks klāt, lai nodarītu tev ļaunu, jo man šajā pilsētā ir daudz ļaužu.”
11Un tā Pāvils tur palika gadu un sešus mēnešus, mācīdams viņiem Dieva vārdu.
12Kad Ahajā prokonsuls bija Gallions, jūdi visi kā viens sacēlās pret Pāvilu un aizveda viņu tiesas priekšā.
13Viņi sacīja: “Šis te kūda ļaudis uz nelikumīgu Dieva pielūgšanu.”
14Pirms vēl Pāvils paguva atvērt muti, Gallions jūdiem teica: “Klausieties, jūdi, ja te būtu runa par kādu noziegumu vai ļaundarību, tad man būtu pamats pieņemt jūsu sūdzību,
15bet, ja tas ir strīds par jūsu mācību vai personām, vai par kādu jūsu likumu, tad skatieties paši, šajās lietās es jums negribu būt tiesnesis.”
16Un viņš lika tos padzīt no tiesas vietas.
17Tad pūlis, sagrābis sinagogas priekšnieku Sostenu, sāka viņu sist tiesas krēsla priekšā. Bet Gallions par to nelikās ne zinis.
Pāvils atgriežas Antiohijā18 Ja Dievs vēlēs, atgriezīšos pie jums vēl citā reizē.” Un viņš devās prom no Efesas.
22Nonācis Cēzarejā, viņš aizgāja un apsveicinājās ar draudzi un devās tālāk uz Antiohiju.
23Kādu laiku tur pavadījis, viņš no turienes aizgāja un pārstaigāja pēc kārtas Galatijas un Frīģijas zemes, visur stiprinādams mācekļus.
Apolls sludina Efesā24Bet Efesā ieradās kāds jūds, vārdā Apolls, dzimis aleksandrietis, daiļrunīgs vīrs, kas bija labs Rakstu pazinējs.
25Viņš bija mācīts Kunga ceļā, dedzīgi sludināja un saprotami mācīja par Jēzu, izprazdams tikai Jāņa kristību.
26Viņš sāka atklāti sludināt sinagogā. Kad Priskilla un Akils viņu dzirdēja, tie pieņēma viņu pie sevis un vēl skaidrāk izklāstīja viņam Dieva ceļu.
27Kad Apolls nolēma doties uz Ahaju, brāļi viņu atbalstīja un rakstīja mācekļiem, lai tie viņu uzņem; tur ieradies, viņš daudz palīdzēja tiem, kas Dieva žēlastībā bija kļuvuši ticīgi.
28Viņš tautas priekšā sparīgi atspēkoja jūdus, no Rakstiem parādīdams, ka Jēzus ir Kristus.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
