1Ījabs turpināja savu runu, sacīdams:
2“Dzīvs Dievs! Viņš man atņēmis tiesu!
Visuvarenais man dvēseli sarūgtinājis!
3Kamēr vēl manī ir dvaša
un Dieva elpa man nāsīs,
4manas lūpas nerunās melus un mana mēle nesacīs viltu.
5Nemūžam neatzīšu, ka jums taisnība!
Kamēr dzīvs, savu krietnumu nenoliegšu,
6pie savas taisnības turēšos,
neatlaidīšos, nenopelšu nevienu savu dienu!
7Lai manam naidniekam ir kā ļaundarim
un manam pretiniekam kā netaisnajam!
8Ko vēl bezgodis cer? Viņu nocirtīs!
Atņems viņam dvēseli Dievs!
9Vai viņa kliedzienu Dievs izdzirdēs,
kad pār viņu nāks posts?
10Vai tas par Visuvareno priecāsies,
piesauks Dievu ik reizi?
11Mācīšu jums, kas Dievam rokā,
kas Visuvarenajam ir, neslēpšu jums.
12Redzi, jūs paši redzējāt –
ko tad vēl niekus melšat?
13Tādu daļu Dievs ļaundarim dod,
tādu varmākas no Visuvarenā manto:
14ja tam daudz dēlu, zobens tos kaus,
un viņa atvasēm nepietiks maizes!
15Kas tam paglābsies, tos nāve apraks,
un atraitnes viņu neapraudās.
16Lai tas kā smiltis sudrabu krauj
un kā dubļus apģērbu krāj,
17ko tas iekrāj, to taisnais ģērbs,
un tā sudrabu šķīstais dalīs.
18Kā kode tas sev namu dara,
kā sargs savu būdu slej,
19bagāts apguļas, bet tāds nepaliek:
atdara acis – un vairs nekā!
20Kā ūdeņi pār to šaušalas nāk,
naktī to viesulis aizrauj,
21saķer to austrenis – un prom,
aizpūš no viņa vietas,
22uzklūp tam un nesaudzē,
kaut bēgtin tas bēg no viņa!
23Citi tam plaukšķina nopakaļ
un izsvilpj no viņa vietas.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
