1Kad viss bija padarīts, pie manis pienāca Israēla augstmaņi un sacīja: “Israēla tauta, priesteri un levīti nav nošķīrušies no šo zemju tautām: kanaāniešiem, hetiešiem, periziešiem, jebūsiešiem, amoniešiem, moābiešiem, ēģiptiešiem, amoriešiem un viņu preteklībām!
2Viņi ir ņēmuši sev un saviem dēliem sievas no viņu meitām un sajaukuši svēto sēklu ar šīs zemes tautām! Pirmie šajā neuzticībā ir bijuši vadoņi un ierēdņi!”
3To dzirdējis, es saplēsu savas drēbes un apmetni, plēsu matus un bārdu un satriekts apsēdos.
4Tad pie manis sapulcējās visi, kas no gūsta pārnākušo neuzticības dēļ bija pārbijušies no Israēla Dieva vārdiem, un es sēdēju satriekts līdz vakara upura laikam.
Ezras lūgšana5Vakara upura laikā saplēstās drēbēs un apmetnī es cēlos no savām ciešanām, kritu uz ceļiem, stiepu rokas pret Kungu, savu Dievu,
6un teicu: “Mans Dievs, es kaunos un bīstos paraudzīties uz tevi, mans Dievs, mūsu netaisnība ir augusi pāri mūsu galvām un mūsu vaina sniedzas līdz debesīm!
7Kopš mūsu tēvu dienām līdz šīm dienām savas netaisnības dēļ mēs esam jo vainīgi! Mūsu ķēniņi un priesteri ir atdoti par laupījumu un kaunu svešzemju ķēniņu zobenam un gūstam, un tā tas ir vēl šodien!
8Bet tagad mazu brīdi ir dota labvēlība no Kunga, mūsu Dieva, kurš ļāva mums izglābties un uzsliet telti viņa svētvietā, lai mūsu Dievs darītu gaišas mūsu acis un ļautu mazliet atgūties no verdzības,
9jo mēs esam vergi, bet mūsu Dievs nav mūs pametis verdzībā! Viņš mūs ir pievērsis Persijas ķēniņu laipnībai, lai ļautu mums atgūties, celtu mūsu Dieva namu, atjaunotu to no drupām un dotu mums aizsargmūrus Jūdā un Jeruzālemē.
10Ko lai sakām tagad, mūsu Dievs! Mēs esam atmetuši tavus baušļus,
11ko tu esi devis caur saviem kalpiem, praviešiem, sacīdams: zeme, kuru jūs ejat iemantot, ir nešķīsta zeme. Tā ir nešķīsta ar tās zemes tautu nešķīstību, savā riebeklībā tie piepildījuši zemi no vienas malas līdz otrai ar savām preteklībām.
122Moz 34:11–16; 5Moz 7:1–5Tādēļ nedodiet savas meitas viņu dēliem un neņemiet viņu meitas saviem dēliem, nemūžam nelūkojiet pēc miera ar viņiem, nedz labklājības – tad jūs kļūsiet stipri un ēdīsiet tās zemes labumus un jūsu dēli to mantos mūžīgi!
13Pēc visa, kas pār mums nācis mūsu ļauno darbu un lielās vainas dēļ – kaut tu, mūsu Dievs, esi mūs saudzējis vairāk nekā mēs ar saviem noziegumiem esam to pelnījuši, un devis tādu glābšanu kā šo –
14vai lai atkal mēs laužam tavus baušļus un saradojamies ar šīm pretīgo elku tautām? Vai tu uz mums dusmosi, līdz vairs nebūs ne atlikuma, ne glābiņa?
15Kungs, Israēla Dievs, tu esi taisns, jo mums, atlikušajiem, šodien ir glābšana! Redzi, mēs esam vainīgi tavā priekšā, jo nevaram pastāvēt tavā priekšā šīs lietas dēļ!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
