1Korvedim. Stīgu pavadījumam. Dāvida dziesma pamācībai.
2Ieklausies, Dievs, manā lūgšanā
un neslēpies, kad tev gaužos!
3Pievērsies un atbildi man!
Nemierīgs apkārt es klīstu savās žēlabās, brēcu
4naidnieku balsu un ļaundaru varmācības dēļ,
jo tie ļaunumu izgāž pār mani un dusmās ceļas pret mani.
5Sirds lēkā man krūtīs, un nāves briesmas uzkritušas,
6bailes un tirpas nāk pār mani,
un drebas mani pārņem.
7Es teicu: kaut būtu man spārni kā dūjai –
es lidotu prom un mitekli rastu,
8redzi, es aizlaistos tālu un mājotu tuksnesī!
9Es steigtos turp, kur man patvērums
no aukainā vēja un no vētras!
10Aprij viņus, Kungs, sapin viņu mēles!
Es pilsētā redzu pārestību un ķildas –
11dienu un nakti tās staigā pa mūriem,
ļaunums un mokas pilsētā mājo,
12posts tur mājo,
neatstājas no tās laukumiem varmācība un viltus!
13Nevis pretinieks paļā mani – to es paciestu,
nevis nīdējs pār mani dižojas – no viņa es paslēptos,
14bet tu tas esi, cilvēk, mans līdziniek,
mans tuvākais un mans biedrs,
15ar kuru mēs jauki runājāmies,
Dieva namā mēs gājām pūlī!
16Lai nāve tos pārsteidz,
lai tie dzīvi šeolā nokāpj,
jo ļaunums ir viņu miteklī, viņu vidū!
17Bet es uz Dievu saucu, un Kungs mani glābs.
18Vakarā un no rīta, un dienvidū sūdzos un vaidu –
viņš sadzirdēs manu balsi.
19Viņš paglābs drošumā mani
no tiem, kas man uzbrūk, jo tik daudzi pret mani!
20Sadzirdēs Dievs un pazemos tos –
viņš kopš mūžiem valda.
Jo tie nemainās un nebīstas Dieva!
21Tie ceļ roku pret miermīlīgo
un sagroza derību ar viņu,
22salds krējums tiem mutē, bet ienaids sirdīs,
viņu vārdi maigāki par eļļu, bet paši kā kaili zobeni.
23Atstāj Kungam savu nastu, un viņš tevi balstīs,
viņš neļaus nemūžam, ka taisnais klūp.
24Bet tu, Dievs, tos grūdīsi dziļā bedrē –
bendes un krāpnieki pat pusmūža nedzīvos!
Bet es tev uzticēšos!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
