1Sūtiet jērus zemes valdniekam,
no Selas pa tuksnesi uz Ciānas meitas kalnu!
2Kā putnēni lidinās no ligzdas izmesti,
tādas būs Moāba meitas Arnonas braslos!
3Dodiet padomu, palīdziet taču –
liec savu ēnu kā nakti pusdienas vidū –
slēp patriektos, bēguļus nenodod!
4Lai paliek pie tevis mani Moāba patriektie,
esi tiem slēptuve no postītāja vaiga,
tak jau uz galu iet apspiedējs,
mitējas postītājs,
šai zemē pagalam jau apspiedējs.
5Žēlastībā tiks celts tronis,
un ar patiesību
Dāvida teltī valdīs soģis,
kas taisnīgi tiesā
un žigls uz patiesību!
6Esam par Moāba lepnību dzirdējuši –
bez mēra uzpūtīgs!
Viņa lielmanība, lepnība, bezkaunība –
bez iemesla, tik pļāpas!
7Tādēļ Moābs par Moābu gaudos,
visi gaudos –
par Kīrharesetas plāceņiem
tie satriekti kurnēs!
8Jo Hešbonas lauki kalst
un Sibmas vīnakoki,
cittautu kungi tiem stīgas apcirtuši,
tās līdz Jaazērai sniedzās,
līdz tuksnesim stīgoja,
dzinumiem stiepās
līdz pašai jūrai!
9Tādēļ es raudāšu,
kad Jaazēra raudās
par Sibmas vīnakokiem,
ar savām asarām veldzēšu tevi,
Hešbona un Elāle,
jo taviem augļiem un ražai
vīnspaida dziesma nu galā!
10Prom prieks un līksme no augļu dārza,
vīnadārzos vairs nedzied un nesasaucas,
vīnu vīnspaidā nemin,
vīnspaida dziesma nu stājusies!
11Kā stīgas skumji strinkšķ mana sirds par Moābu,
manas iekšas – par Kīrheresu!
12Tā būs – kad Moābs novārdzis augstienēs kāps,
kad nāks uz viņa svētnīcu lūgties,
tad viņš vairs nekā nespēs!
13Šos vārdus Kungs teica par Moābu.
14Un tagad Kungs saka tā: “Trīs gadus, tik ilgus kā algādža gadi, putinās Moāba godību, visu lielo pūli, un atlikums būs mazāks par mazu un vārgs!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
