1Nebūkadnecara otrajā valdīšanas gadā Nebūkadnecars redzēja sapni, un viņš tik ļoti uztraucās, ka vairs nespēja gulēt.
2Ķēniņš pavēlēja sasaukt magus, zīlniekus, gaišreģus un zintniekus, lai tie izskaidro ķēniņa sapni. Sanākuši tie nostājās ķēniņa priekšā.
3Ķēniņš tiem teica: “Es redzēju sapni un tagad esmu satraukts – kā lai uzzinu, ko esmu nosapņojis?”
4Zintnieki runāja ar ķēniņu aramiešu valodā: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Izstāsti saviem kalpiem sapni, un mēs to iztulkosim.”
5Ķēniņš atbildēja zintniekiem: “Es saku tā: ja jūs manu sapni neizskaidrosiet un neiztulkosiet, tad tiksiet sarauti gabalos un jūsu namus padarīs par mēslu kaudzi.
6Bet, ja iztulkosiet un izskaidrosiet manu sapni, tad saņemsiet no manis dāvanas, atlīdzību un lielu godu! Tādēļ tulkojiet un skaidrojiet manu sapni!”
7Tad viņi ierunājās otrreiz: “Lai ķēniņš saviem kalpiem pastāsta sapni, tad mēs to iztulkosim un izskaidrosim!”
8Ķēniņš atbildēja: “Nu es saprotu, ka gribat novilcināt laiku, jo zināt, ko es jau teicu!
9Ja jūs man neizskaidrosiet sapni, tad jums var būt tikai viens spriedums! Jūs esat vienojušies mani krāpt un man melot, līdz pienāks citi laiki, – tādēļ jūs man neskaidrojat sapni, taču es zinu gan, ka jūs to varētu iztulkot un izskaidrot!”
10Zintnieki teica ķēniņam: “Virs zemes nav neviena, kurš spētu ķēniņam to izskaidrot! Tiesa, neviens ķēniņš, lai cik liels un spēcīgs tas būtu, nav šādu lietu prasījis nevienam burvim, pareģim vai zintniekam!
11Jo ķēniņa prasības ir pārāk lielas, un nav neviena, kurš spētu ķēniņam to izskaidrot, – vienīgi dievi, kuri nemīt pie tiem, kam miesa!”
12Ķēniņš par to sadusmojās, noskaitās un pavēlēja apkaut visus Bābeles gudros.
13Kad tika izsludināta pavēle nokaut gudros, meklēja arī Daniēlu un viņa biedrus, lai tos nokautu.
14Daniēls gudri un apdomīgi runāja ar ķēniņa sardzes virsnieku Arjohu, kas bija devies nokaut Bābeles gudros.
15Viņš jautāja ķēniņa pilnvarniekam Arjoham: “Kādēļ izsludināta tik barga ķēniņa pavēle?” Un Arjohs to paskaidroja Daniēlam.
16Tad Daniēls devās pie ķēniņa lūgt laiku sapņa tulkošanai.
Dievs atklāj Nebūkadnecara sapni Daniēlam17Pēc tam Daniēls atgriezās savā namā un visu pastāstīja saviem biedriem Hananjam, Mīšaēlam un Azarjam.
18Tad tie lūdza debesu Dieva žēlastību, lai tas atklāj šo noslēpumu, ka Daniēlu un viņa biedrus nenokauj kopā ar Bābeles gudrajiem.
19Un šis noslēpums Daniēlam atklājās nakts redzējumā. Tad Daniēls pateicās debesu Dievam
20un sacīja:
“Lai slavēts Dieva vārds
no mūžības līdz mūžībai!
Gudrība un spēks pieder viņam!
21Viņš maina laikus un laikmetus,
viņš atceļ ķēniņus un ieceļ tos,
viņš dod gudrību gudrajiem
un zināšanas saprātīgajiem!
22Viņš atklāj dzīlēs apslēpto,
viņš zina, kas ir tumsā,
gaisma mājo pie viņa,
23mans tēvu Dievs,
es cildinu un slavēju tevi!
Tu piešķīri man gudrību un spēku,
tu devi man zināt, ko mēs tev lūdzām, –
tu ļāvi mums izprast, ko vēlas zināt ķēniņš!”
Daniēls izskaidro sapni24Tad Daniēls devās pie Arjoha, ko ķēniņš bija norīkojis apkaut Bābeles gudros, un teica viņam: “Nenokauj Bābeles gudros! Ved mani pie ķēniņa, un es viņam iztulkošu un izskaidrošu!”
25Tad Arjohs steigšus veda Daniēlu pie ķēniņa un teica: “Esmu atradis kādu jūdu trimdinieku, kas ķēniņam iztulkos un izskaidros!”
26Tad ķēniņš jautāja Daniēlam, ko tolaik dēvēja arī par Bēltšacaru: “Vai tu spēj izskaidrot manu sapni, ko es redzēju, un to iztulkot?”
27Daniēls atbildēja ķēniņam: “Noslēpumu, par ko ķēniņš taujā, nespēs izstāstīt ne gudrais, ne burvis, ne zīlnieks, ne zvaigžņu tulks –
28vienīgi Dievs, kas debesīs, spēj atklāt noslēpumus, un viņš var ļaut ķēniņam Nebūkadnecaram zināt, kas notiks nākamajās dienās!
Sapnis un redzējumi, kas bija tavā galvā, kamēr tu gulēji, ir šādi –
29kad tu biji apgūlies, ķēniņ, tevi apņēma domas par to, kas notiks turpmāk. Un noslēpumu Atklājējs ļāva tev uzzināt, kas notiks.
30Man šis noslēpums tika atklāts ne manas gudrības dēļ, kas man ir tāda pati kā visiem dzīvajiem, bet tādēļ, ka ķēniņam ir jāuzzina skaidrojums un jāizprot tas, kas nodarbina tavu prātu!
31Raugies, ķēniņ, redzi – milzu tēls! Šis tēls, varens un spoži mirdzošs, stāvēja tavā priekšā un šķita baiss.
32Tēla galva bija no tīra zelta, krūtis un rokas no sudraba, vēders un gurni no vara,
33kājas no dzelzs, pēdas – gan no dzelzs, gan māla.
34Tu redzēji, ka akmens, ko neviens netika pagrūdis, sita tēla pēdas, kas bija no dzelzs un māla, un satrieca tās gabalos.
35Tad gabalos sašķīda gan dzelzs, gan māls, gan varš, gan sudrabs un zelts. Tie kļuva kā pelavas uz vasaras klona – vējš tos aizpūta, ka nevarēja atrast pat vietu, kur tie bijuši! Bet akmens, kas sasita tēlu, kļuva par milzīgu kalnu un piepildīja visu zemi!
36Šis bija sapnis. Un tagad mēs ķēniņam teiksim tā skaidrojumu:
37ak, ķēniņ, ķēniņu ķēniņ! Tev debesu Dievs ir devis valsti, spēku, varu un godu.
38It viss, kur vien mājo cilvēku bērni, arī katrs lauka zvērs vai debesu putns, ir nodots tavās rokās, un tu valdi pār visiem. Tu esi tā zelta galva!
39Pēc tevis radīsies cita valsts, niecīgāka par tavējo. Tad trešā valsts, kas no vara, – tā valdīs pār visu zemi.
40Ceturtā valsts būs stipra kā dzelzs. Tāpat kā dzelzs visu sasit drumslās, kā dzelzs sadrupina, tā šī valsts graus un drupinās visas citas!
41Tu redzēji, ka pēdas un pirksti ir daļēji no māla un daļēji no dzelzs – tā arī šī valsts būs dalīta: gan cieta kā dzelzs, gan tāda, kā redzēji, – dzelzs sajaukta ar māliem.
42Un, tāpat kā kāju pirksti, kas daļēji no dzelzs un daļēji no māla, tā arī šī valsts būs daļēji stipra, bet daļēji trausla.
43Kā tu redzēji dzelzi sajauktu ar podnieka mālu, tā sajauksies cilvēku dzimums, bet viņi viens otram nepieķersies, tāpat kā dzelzs nesajaucas ar māliem.
44Šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kas nekad netiks izpostīta, – šī valsts netiks atstāta citiem ļaudīm, tā dragās un nobeigs visas citas valstis, bet pati būs mūžīga!
45Tādēļ tu redzēji, ka akmens, kuru neviens netika pagrūdis, atšķēlās no kalna un sadragāja dzelzi, varu, mālu, sudrabu un zeltu, – tā lielais Dievs ķēniņam dara zināmu, kas notiks turpmāk. Īsts ir sapnis un patiess tā skaidrojums!”
Daniēls un viņa biedri tiek paaugstināti46Tad ķēniņš Nebūkadnecars krita uz sava vaiga, pagodinot Daniēlu, un pavēlēja, lai viņam pienes kvēpināmo upuri un labības dāvanu.
47Ķēniņš sacīja Daniēlam: “Patiesi, tavs Dievs ir dievu Dievs un ķēniņu Kungs, noslēpumu Atklājējs, kas tevi darījis spējīgu atklāt šo noslēpumu!”
48Pēc tam ķēniņš viņu paaugstināja – deva tam dāvanas un iecēla par visas Bābeles pavalsts pārvaldnieku, kā arī par visu Bābeles gudro priekšstāvi.
49Pēc Daniēla lūguma ķēniņš iecēla Šadrahu, Mēšahu un Abēdnego pārvaldīt visu Bābeles pavalsti. Bet Daniēls palika ķēniņa galmā.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
