1Es saku patiesību Kristū, es nemeloju, arī mana sirdsapziņa to apliecina Svētajā garā,
2ka man ir lielas bēdas un nemitīgas sirds sāpes.
3Jo es vēlētos pats būt nolādēts, nošķirts no Kristus, par labu saviem brāļiem, saviem cilts ļaudim
4 bauslības noteikumi, dievkalpošana un apsolījumi.
5Viņiem ir tēvi, no viņiem pēc miesas ir cēlies arī Kristus, kas ir Dievs pār visiem, augsti slavēts mūžīgi! Āmen!
6Tomēr nav tā, ka Dieva vārds nebūtu piepildījies. Ne jau visi, kas cēlušies no Israēla, ir Israēls,
7
kas nav mana tauta,
un savu neiemīlēto par iemīlētu,
26
jūs neesat mana tauta, –
tur tie tiks saukti:
dzīvā Dieva dēli.
27
28 Jo Kungs to darīs, šo vārdu piepildīdams un pasteidzinādams virs zemes.
29
mums atstājis kādu sēklu,
mēs būtu kļuvuši kā Sodoma
un līdzinātos Gomorai.
Israēls un evaņģēlijs30Ko nu sacīsim? Pagāni, kas nav dzinušies pēc taisnības, ir saņēmuši taisnību – taisnību, kas ir no ticības.
31Bet Israēls, pēc taisnības bauslības dzīdamies, nav bauslību sasniedzis.
32Kādēļ? Tādēļ, ka viņi to darīja nevis ticībā, bet darbos, un tie ir paklupuši pret klupšanas akmeni,
33
un piedauzības klinti;
bet, kas tic uz viņu, nepaliks kaunā.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
