Dziesmu dziesma 4 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

Līgavainis

1“Redzi, cik tu skaista,

draudzene mana!

Redzi, cik tu skaista –

tavas acis ir dūjas

aiz tava plīvura.

Tavi mati ir kā kazu bars,

kas tek lejup no Gileāda kalniem.

2Tavi zobi

ir cirptu avju pulks,

kas kāpj augšup pēc peldes –

katra no tām dvīņus atnesusi,

un izmetušos nav viņu vidū.

3Kā purpura aukla

ir tavas lūpas,

un tava mute ir jauka.

Kā granātābola šķēles

tavi vaigi aiz plīvura.

4Tavs kakls

kā Dāvida tornis,

kas celts priekš ieročiem –

tūkstoš vairogu pakārti tur,

un ikviens pieder varonim.

5Abas tavas krūtis

kā divi stirnēni,

kā gazeļu dvīņi,

kas lilijās ganās.

6Kamēr diena vēl dvašo

un ēnas bēg,

es došos uz mirru kalnu

un vīraka pauguru.

7Visa tu esi skaista,

draudzene mana,

un tevī nav vainas.

8Man līdzi no Lebanona,

līgava mana,

nāc man līdzi no Lebanona!

Dodies šurp no Amānas virsotnes,

no Senīra un Hermona virsotnes,

no lauvu mītnēm,

no panteru kalniem.

9Tu mani iekveldināji,

māsa mana, līgava, –

tu mani iekveldināji

tik ar acu kaktiņu,

tik ar vienu krelli

no tavas rotas.

10Cik brīnišķi tavi glāsti,

māsa mana, līgava, –

tavi glāsti

par vīnu gardāki,

tavas eļļas dvesma –

par visām smaržām.

11Medus lāso tev lūpās, līgava, –

piens un medus

zem tavas mēles,

un tavas drēbes smaržo

kā Lebanona ciedri.

12Aizslēgts dārzs,

tu māsa mana, līgava, –

aizslēgts avots,

aizzīmogota aka.

13Tavs klēpis

ir granātu dārzs

ar saldiem augļiem,

ar hennu un nardēm.

14Narde un safrāns,

kalme un kanēlis

ar visiem vīraka kokiem,

mirres un alvejas

līdz ar vislabākajām smaržām.”

Līgava

15“Dārzu avots, dzīvūdens aka

un straumes no Lebanona.

16Mosties, ziemeli,

nāc, dienvidvējš,

dves manā dārzā –

izplūdīs smarža,

lai mans mīļotais

nāk savā dārzā

un ēd saldos augļus!”