Ījaba 15 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

Elīfazs: Ījabs grauj reliģiju

1Elīfazs no Tēmānas viņam atbildēja, sacīdams:

2“Vai gudrs, kas pauž vēja runas,

piepilda sevi ar tuksneša svelmi,

3taisnojas runām, kam vērtes nav,

un vārdiem, kas labumu nenes?!

4Tu izdeldē bijību,

tu niecini Dieva pielūgšanu!

5Jo tava vaina māca tavu muti,

kā viltnieks tu vērp valodu!

6Tava mute tevi apsūdz, nevis es,

un tavas lūpas liecina pret tevi!

7Vai starp cilvēkiem pirmais tu dzimis?

Vai par pakalniem tu pirmāk radīts?

8Vai Dieva sapulcē tu noklausījies

un viņa gudrības sev piesavinājies?

9Ko gan tu zini, bet mēs nezinām?

Ko tādu apjaut, kas mums slēpts?

10Gan sirms, gan vecs ir starp mums,

par tavu tēvu vecāks gados!

11Vai tev par maz, ka Dievs mierina

un tik rāmi runā uz tevi?

12Ko tā aizraujas tava sirds,

kas tā aptumšo tavas acis,

13ka dusmas tu pret Dievu vērs,

izverd no mutes tādus vārdus!

14Kā tad cilvēks lai būtu šķīsts?

Vai taisns būs, kas no sievas dzimis?

15Redzi, viņš saviem svētajiem neuzticas,

un nav debesis šķīstas viņa acīs –

16kur nu vēl tāds derdzīgs un samaitāts,

kas netaisnību kā ūdeni dzer!

17Es tev bildīšu, nu klausies,

ko nomanījis, nu pastāstīšu,

18ko gudrie vēstījuši

un slēpuši nav, kas dzirdēts no tēviem –

19no tiem, kam pašiem bij dota zeme,

ka neietikt svešam viņu starpā!

20Caurām dienām ļaundaris vaid,

un varmākam skaitīti gadi,

21baiļu balsis tam ausīs,

miera laikā tam sirotājs uzklūp,

22tas necer izkļūt no tumsas,

tas nolūkots zobenam,

23tas klīst apkārt: "Kur maize?"

Zina, ka tumsas diena ir klāt!

24Biedē to mokas un spaidi māc,

kā ķēniņš, kas kaujai gatavs,

25jo pret Dievu tas pacēla roku,

pret Visuvareno tas dižojās,

26stūrgalvīgi skrēja pret viņu,

piesedzies bieza vairoga dzelkšņiem,

27nobarojies, tauks vaigā,

noaudzējis ar speķi sānus!

28Drupu pilsētās tas dzīvo,

namos, kur cilvēki nemīt,

kas pārvērsti gruvešos!

29Ne bagāts taps, ne manta tam augs,

ne viņa guvums paliks virs zemes.

30Tas nepaglābsies no tumsas,

liesma vītinās tā atvases,

viņa mutes dvaša to aizraus.

31Lai tas vildamies nenotic nīcībai –

nīcība būs viņa alga,

32pirms laika tā pienāks,

viņa zari nezaļos,

33kā vīnakoks ķekarus tas nometīs,

kā olīvkoks nopurinās ziedus!

34Neauglīga būs bezgožu saime,

pērkamo teltis aprīs uguns.

35Mokas tie ieņem un postu dzemdē,

miesas tiem grūtas ar viltu!”