Ījaba 34 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

Ēlīhu par Dieva taisnīgumu

1Un Ēlīhu runāja vēl:

2“Klausieties, gudrie, manus vārdus,

zinātāji, sadzirdiet mani,

3jo vārdus pārbauda auss,

tāpat kā aukslējas izbauda garšu.

4Spriedīsim tiesu paši vien,

kopā lemsim, kas labs.

5Jo Ījabs teica: es esmu taisns!

Sagrozījis Dievs manu tiesu,

6kaut man taisnība, par meli sauc,

sāpīgi vaino, kaut es bez vainas! –

7Kur vēl redzēts tāds kā Ījabs?

Zaimus kā ūdeni dzer,

8ar ļaundariem pinas,

kopā iet ar negantniekiem

9un saka: tas neko nedod,

ja cilvēks pēc Dieva kāro! –

10Tad, prātnieki, uzklausiet mani:

tālu no Dieva negantība

un netaisnība no Visuvarenā!

11 Ps 62:13 Par darbiem viņš cilvēkam atdara,

pēc kā šis dzenas, to atrod.

12Tik tiešām, Dievs nedara ļaunu,

un Visuvarenais nesagroza tiesu!

13Kas viņam uzticēja zemi,

kas viņam nodeva debesloku?

14Ja iedomātos viņš savā sirdī

atpakaļ paņemt garu un dvašu,

15tūdaļ iznīktu visa radība

un cilvēks tiktu atpakaļ pīšļos.

16Ja jums prāts, tad klausieties nu,

tad ausieties manos vārdos.

17Kas ienīdis tiesu, nu grib citus siet?

Vai diženo Taisno tu grasies vainot?

18Kas ķēniņam saka: bezgodis tāds! –

un augstmanim: tu, ļaundaris! –

19Kurš gan dižkungu pusē nenostājas

un bagātos netur augstāk par nabagiem? –

visi tie veidoti viņa rokām!

20Piepeši mirst, nakts vidū

meimurodami ļautiņi aiziet,

varenais nogrūsts – tak ne ar roku!

21Jo viņa acis redz cilvēka ceļus,

viņš nomana visus tā soļus.

22Nav tumsas, ne melnuma nav,

kur ļaundariem slēpties,

23jo viņš nevienam vēl nav nolicis laiku,

kad pie Dieva jānāk uz tiesu!

24Dižos viņš satriec pat nejautājis,

noliek citus to vietā,

25jo viņš to darbus zina,

naktī tos sagrauj, tie sabirst,

26kā ļaundarus tos šausta,

visiem redzot, –

27tos, kuri pārstāja sekot viņam

un viņa ceļus neņēma vērā.

28Tad sasniedza viņu bēduļu klaigas,

nabagu vaimanas viņš sadzirdēja.

29Ja viņš klusēs – kas sūdzēs viņu,

ja slēps vaigu – kas viņu pamanīs?

Gan tautu, gan cilvēku viņš vēro,

30lai nevalda bezgodis,

lai nesien tautu cilpās!

31Vai tu sacīsi Dievam:

sodīts esmu, vairs tā nedarīšu,

32ko pats neredzu, māci tu man –

ja ļaunu es darījis, tad vairs nedarīšu? –

33Vai viņš atlīdzinās, kā tev tīk, jo tu neesi mierā,

vai teiks: lem tu, nevis es,

cik gribi, tik prasi!

34Sirdī zinīgie pasacīs man

un gudrais, kas klausījies mani:

35aplami runā Ījabs,

viņa vārdiem līdz gudrībai tālu!

36Lai tad pārbauda Ījabu līdz galam,

jo viņš atbild kā nekrietnie,

37jo vairo vainu ar jaunu grēku,

mūsu priekšā pat plaukstas sit,

runā un runā pret Dievu!”