1Tad Kungs no viesuļa atbildēja Ījabam, sacīdams:
2“Kas manu padomu aptumšo
vārdiem, kuros nav zināšanas?
3Joz nu gurnus kā vīrs –
es tev vaicāšu, tu man stāstīsi,
4kur tu biji, kad es liku pamatus zemei –
pastāsti, ja to zini!
5Kas mēroja to, tu taču zini!
Kas auklu vilka tai pāri?
6Zemes pamati kur gremdēti?
Kas stūrakmeni tai pasvieda,
7kad gavilēja rīta zvaigznes
un līksmojās visi Dieva dēli?
8 vadāt tu vari?
33Vai debesu likumus tu zini?
Vai tu liec tiem valdīt virs zemes?
34Vai vari līdz mākoņiem pacelt balsi,
lai klāj tevi ūdeņu pali?
35Vai tu sūti zibeņus, ka tie iet
un atsaucas tev: mēs šeit! –
36Kas padebešiem dāvā gudrību,
kas manai debesteltij dod saprašanu?
37Kas ar gudrību saskaita mākoņus,
kas debesu krūkas izlej,
38ka zemes pīšļi līp kopā
un saķep pikās?
39Vai tu nomedī lauvai laupījumu
un lauvēnu dzīvību uzturi,
40kad tie savos midzeņos gul,
biezoknī pieplok, uz upuri glūn?
41Kas krauklim dod medījumu,
kad šā bērni uz Dievu brēc,
tekalējot bez ēsmas?
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.