1Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga:
2“Tā saka Kungs, Israēla Dievs: pieraksti grāmatā visus vārdus, ko es tev sacīju!
3Jo, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad es pārvedīšu savu tautu Israēlu no gūsta, saka Kungs, es atvedīšu viņus uz zemi, ko es devu viņu tēviem, un viņi to iemantos!”
4Šie ir vārdi, kurus Kungs runāja uz Israēlu un Jūdu.
5Tā saka Kungs:
“Mēs dzirdējām drausmu balsi,
briesmas, ne miers!
6Nu prasiet, nu redziet:
vai vīrs var dzemdēt?
Kādēļ es redzu ik vīru
ar rokām uz gurniem
kā dzemdētājai?
Kāpēc ik vaigs kļuvis bāls?
7Vai! Liela tā diena,
nav līdzīgas!
Tas ir Jēkaba nelaimes laiks,
no tā viņš tiks glābts!
8Tajā dienā, saka Pulku Kungs, es noraušu viņa jūgu no tava kakla, tavas saites es saraušu, un svešie tevi vairs nekalpinās.
9Viņi kalpos Kungam, savam Dievam, un Dāvidam, savam ķēniņam, ko es tiem došu!
10 Jer 46:27–28 Tu nebaidies, Jēkab,
mans kalps,
saka Kungs,
nebīsties, Israēl,
jo, redzi, no tālienes es tevi glābju,
tavus pēcnācējus no gūsta zemes,
atgriezīsies Jēkabs
un dzīvos mierā
un bez rūpēm,
neviens viņu vairs nebaidīs.
11Jo es esmu kopā ar tevi,
saka Kungs,
lai tevi glābtu,
jo es piebeigšu visas tautas,
starp kurām es tevi izklīdināju,
bet tevi es nepiebeigšu,
tik ar tiesu pārmācīšu,
bez soda jau neatstāšu!
12Jo tā saka Kungs:
nedziedināms tavs posts,
kaist tava brūce!
13Nav tiesā tev aizstāvja, kas pārsietu vātis,
zāļu čūlām tev nav!
14Visi tavi mīlnieki tevi aizmirsuši,
tevi tie nemeklē,
jo kā naidnieks es tev situ brūces,
bez žēluma pārmācīju –
tavu vainu daudzuma dēļ un
tavu grēku skaita dēļ!
15Kādēļ tu kliedz par savu postu,
tavas sāpes nav dziedējamas –
tavu vainu daudzuma dēļ,
tavu grēku skaita dēļ
es tev to darīju!
16Tiks aprīti visi,
kas grib aprīt tevi,
visi tavi apspiedēji
aizies gūstā,
visi izlaupītāji
tiks izlaupīti,
un visus tevis aplaupītājus
es pašus par laupījumu atdošu!
17Es dziedēšu tavu rētu,
tavas brūces es dziedināšu,
saka Kungs,
visi sauks tevi par patrenkto –
tā ir Ciāna,
tā nerūp nevienam!
18Tā saka Kungs:
redzi, es likšu,
lai nāk atpakaļ Jēkaba teltis,
viņa mājokļus es apžēlošu,
uz pakalna atkal uzbūvēs pilsētu,
un pils būs īstajā vietā!
19Tad atkal skanēs
pateicības un prieka balss,
es viņus vairošu,
tie mazumā neies,
es viņus celšu godā,
tie nebūs sīki.
20Viņa bērnu būs tik, cik iepriekš,
viņa pulks manā priekšā būs stiprs,
un es visus viņa apspiedējus piemeklēšu!
21Viņam būs savi dižciltīgie,
viņa valdnieki celsies no paša vidus,
es viņu sev tuvināšu,
un viņš tieksies pie manis, –
jo kurš gan liks ķīlā savu sirdi,
lai pats tiektos pie manis,
saka Kungs.
22Un jūs būsiet mana tauta,
un es būšu jūsu Dievs!”
23Redzi, atnāca Kunga niknuma vētra,
un viesulis virpuļo,
tas ķers ļaundaru galvu!
24Kunga dusmu kvēle prom negriezīsies,
līdz viņš darīs un dabūs,
ko viņa sirds nodomājusi! –
pēdējās dienās,
tad jūs to sapratīsiet!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
