1Efraima kalnos bija kāds vīrs, vārdā Mihajhū.
2Tas teica savai mātei: “Tie tūkstoš un simts sudraba gabali, kurus tev kāds paņēma un par kuriem tu izteici lāstu, man dzirdot, redzi – tas sudrabs ir pie manis. Es to paņēmu!” Un viņa māte teica: “Esi Kunga svētīts, mans dēls!”
3Viņš atdeva tos tūkstoš un simts sudraba gabalus mātei, un viņa māte teica: “Atlicinādama esmu veltījusi šo sudrabu Kungam sava dēla labad, lai taisītu no tā grebtu un lietu tēlu. Nu es to dodu tev!”
4Bet viņš sudrabu atdeva atpakaļ mātei, un viņa māte ņēma divsimt sudraba gabalus un deva sudrabkalim, kurš taisīja grebtu un lietu tēlu, un tas stāvēja Mihas namā.
5Nu Miham bija dievnams. Viņš darināja efodu un terafīmu un vienu savu dēlu iesvētīja sev par priesteri.
6Soģ 21:25Tajā laikā Israēlā nebija ķēniņa. Katrs darīja, kā tam šķita pareizi.
7Bija kāds jauneklis no Betlēmes Jūdā, no Jūdas dzimtas, viņš bija levīts un bija tur apmeties.
8Viņš devās prom no šīs pilsētas, Jūdas Betlēmes, lai kaut kur apmestos. Savu ceļu iedams, viņš nonāca Efraima kalnos pie Mihas nama.
9Miha vaicāja viņam: “No kurienes nākdams?” Un tas viņam sacīja: “Es esmu levīts no Betlēmes Jūdā un meklēju, kur apmesties.”
10Miha viņam teica: “Paliec pie manis un esi man par tēvu un priesteri. Es došu tev desmit sudraba gabalus gadā, drēbju kārtu un uzturu.” Un levīts tur palika.
11Viņš piekrita dzīvot pie tā vīra, un šis jauneklis bija viņam kā paša dēls.
12Miha iesvētīja levītu, un jauneklis kļuva viņa priesteris un dzīvoja Mihas namā.
13Tad Miha teica: “Nu es zinu, ka Kungs darīs man labu, jo šis levīts ir man priesteris!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
