1Redzi, par ko dreb mana sirds
un palecas no savas vietas!
2Klausīt klausieties viņa balss dunā
un dārdos, kas nāk no viņa mutes.
3Visapakš debesij viņš liek tam skriet –
viņa zibens līdz zemes galiem,
4un tam pakaļ rūc balss!
Viņš dārdina savu dižo balsi
un zibeņus neaptur, kad atskan balss!
5Dievs dārdina savu balsi, ka brīnums,
un lielas lietas dara, ka nesaprast!
6Sniegam viņš saka: krīti zemē! –
brāzmai un gāzmai: līstiet aumaļām! –
7Viņš saslēdz katra cilvēka rokas,
lai ikviens zina viņa darbus!
8Tad aiziet zvēri savos slēpņos
un savos midzeņos guļas.
9No dienvidu kambariem viesulis nāk,
no ziemeļu vējpūtām – aukstums.
10No Dieva dvašas top ledus,
ūdens plašumi tiek savažoti.
11Viņš ar valgumu pilda tūces,
no mākoņiem rūsu šķiež –
12tie pagriežas, kā viņš liek,
tie iet turp, kur viņš pavēl:
pār visu zemes virsu –
13gan par sodību viņa zemei,
gan žēlastību – kā viņš lemj.
14Ieklausies, Ījab!
Rimsties un saproti Dieva brīnumus!
15Vai zini, kā Dievs tos izrīko?
Kā zibsnī mākonī rūsu?
16Vai zini, kā mākoņi turas,
kā visa Zinātājs brīnumus dara?!
17Tu, kam sakarst drēbes,
kad zemi klusina dienvidvējš,
18vai vari kā viņš debesis izplest,
kas cietas kā kausēts spogulis?
19Ko atbildēt viņam? – pamāci mūs!
Visapkārt tumšs! – kā te tiesāties?
20Vai viņš dzird, ko es saku?
Kad cilvēks runā, vai viņš klausās?
21Redzi, šie nejaudā saulē skatīties –
spodra tā starp padebešiem,
kad vējš pārskriedams tos izdzenā!
22No ziemeļiem zelts laistās –
ap Dievu baiss dižums!
23Visuvarenais! – mēs nerodam viņu,
liels spēkā un spriedumā,
dižens taisnībā – nedara pāri.
24Tādēļ cilvēki viņa bīstas!
Viņš neatzīst pat visgudrākos!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
