1Kad Jeremija beidza teikt tautai visus Kunga, viņu Dieva, vārdus, ko Kungs, viņu Dievs, viņam priekš tiem sūtīja, – visus šos vārdus,
2tad Azarja, Hošajas dēls, un Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi tie nekauņas teica Jeremijam: “Tu melo! Kungs, mūsu Dievs, tevi nesūtīja teikt: neejiet uz Ēģipti un nemītiet tur! –
3Tevi pret mums sakūdīja Bārūhs, Nērijas dēls, lai mūs nodotu kaldiešu rokā, ka tie mūs nonāvē vai aizved trimdā uz Bābeli!”
4Un Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki, un visa tauta neklausīja Kunga balsij un nepalika Jūdas zemē.
52Ķēn 25:26Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki ņēma visu Jūdas atlikumu, kas bija atgriezies dzīvot Jūdas zemē no visām tautām, kur tie bija aiztriekti:
6vīrus, sievas, bērnus un ķēniņa meitas un katru dzīvu dvēseli, ko tur kopā ar Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, Šāfāna dēlu, un pravieti Jeremiju un Bārūhu, Nērijas dēlu, bija atstājis sardzes vadonis Nebūzaradāns.
7Un tie devās uz Ēģiptes zemi, viņi nepaklausīja Kunga balsij un nonāca Tahpanhēsā.
8Tahpanhēsā pār Jeremiju nāca Kunga vārds:
9“Ņem rokā lielus akmeņus un, Jūdas vīriem redzot, paslēp tos bruģī pie faraona nama ieejas Tahpanhēsā!
10Saki viņiem: tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es sūtīšu un ņemšu savu kalpu Bābeles ķēniņu Nebūkadnecaru un likšu viņa troni uz šiem akmeņiem, kurus es noslēpu, un es izpletīšu viņa troņa telti pār tiem!
11Viņš nāks un sitīs Ēģiptes zemi: kuri nāvei, tiem nāve, kuri gūstam, tiem gūsts, un, kuri zobenam, tiem zobens!
12Ēģiptes dievu namos es iedegšu uguni, un viņš tos sadedzinās un aizvedīs gūstā, viņš atblusos Ēģiptes zemi, kā gans atbluso savas drēbes, un no turienes viņš aizies ar mieru!
13Viņš satrieks Saules nama elku stabus, kas ir Ēģiptes zemē, un Ēģiptes dievu namus viņš nodedzinās ar uguni!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
