1Kungs teica Mozum: “Saki Āronam: izstiep savu roku ar spieķi pār upēm, pietekām un purviem un liec, lai nāk vardes pār Ēģiptes zemi!”
2Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un nāca vardes un pārklāja Ēģiptes zemi.
3Tāpat darīja arī magi ar savām burvestībām, likdami vardēm nākt pār Ēģiptes zemi.
4Tad faraons pasauca Mozu un Āronu un teica: “Izlūdzieties Kungam, lai aizvāc vardes no manis un manas tautas, tad es laidīšu tautu upurēt Kungam!”
5Un Mozus teica faraonam: “Esi tik laipns, pasaki, kad man lūgties par tevi un taviem kalpiem, un par tavu tautu, lai dabūtu prom vardes no tevis un taviem namiem, lai tās paliktu tikai Nīlā!”
6Viņš teica: “Rīt!” Un Mozus teica: “Kā tu vēlies! – lai tu zini, ka neviens nav tāds kā Kungs, mūsu Dievs!
7Vardes tiks aizvāktas no tevis, taviem namiem, taviem kalpiem un tavas tautas – tās paliks tikai Nīlā!”
8Mozus un Ārons devās projām no faraona, un Mozus sauca uz Kungu par vardēm, kuras viņš bija uzlaidis faraonam.
9Kungs darīja, kā Mozus teica, un vardes nobeidzās gan mājās, gan pagalmos, gan laukos.
10Viņi savāca tās kaudžu kaudzēm, un zeme smirdēja.
11Kad faraons redzēja, ka nācis atvieglojums, viņš nocietināja savu sirdi un viņus neklausīja – kā Kungs bija teicis.
Trešā mocība: knišļi12Un Kungs teica Mozum: “Saki Āronam: izstiep savu spieķi un sit zemes putekļus, lai tie kļūst par knišļiem visā Ēģiptes zemē!”
13Un viņi tā darīja, Ārons izstiepa roku ar spieķi, sita zemes putekļus, un tie kļuva par knišļiem – gan uz cilvēkiem, gan lopiem. Visi zemes putekļi kļuva par knišļiem visā Ēģiptes zemē.
14Tāpat darīja arī magi ar savām burvestībām, bet nevarēja. Knišļi bija gan uz cilvēkiem, gan lopiem.
15Lk 11:20Un magi teica faraonam: “Tas ir Dieva pirksts!” Bet faraona sirds nocietinājās, un viņš tiem neklausīja – kā Kungs bija teicis.
Ceturtā mocība: kaitīgi kukaiņi16Un Kungs teica Mozum: “Celies agri no rīta un stājies faraona priekšā, redzi – viņš ies laukā pie ūdens, tad saki viņam: tā saka Kungs: atlaid manu tautu, lai viņi man kalpo!
17Ja tu nelaidīsi manu tautu, redzi – es uzsūtīšu tev un taviem kalpiem, tavai tautai un taviem namiem negantas mušas. Ēģiptes nami piepildīsies ar negantām mušām, un arī zeme, uz kuras tie stāv.
18Bet tai dienā es nošķiršu Gošenes zemi, kur ir mana tauta, lai tur nebūtu neganto mušu, lai tu zini, ka es, Kungs, esmu šajā zemē!
19Es likšu atšķirību starp manu tautu un tavu tautu – rīt būs šī zīme!”
20Kungs darīja tā, un mušu bari nāca faraona namā, viņa kalpu namos un visā Ēģiptes zemē, un zeme neganto mušu dēļ tika sapostīta.
21Tad faraons pasauca Mozu un Āronu un teica: “Ejiet, upurējiet savam Dievam šinī zemē!”
22Bet Mozus teica: “Tā nav pareizi darīt, jo ēģiptiešiem riebj tas, ka mēs upurēsim Kungam, mūsu Dievam! Ja mēs ēģiptiešu acu priekšā upurēsim tā, ka tas viņiem riebj, – vai tad viņi mūs nenomētās akmeņiem?!
23Mēs iesim tuksnesī trīs dienu ceļu un upurēsim Kungam, savam Dievam, kā viņš mums teiks!”
24Tad faraons teica: “Es jūs laidīšu, upurējiet Kungam, savam Dievam, tuksnesī, tikai neejiet tālu! Lūdziet par mani!”
25Un Mozus teica: “Redzi – es aizeju no tevis, un es lūgšu Kungu, lai tad viņš rīt aizvāc negantās mušas no faraona, viņa kalpiem un viņa tautas, bet tikai lai faraons vairs nekrāpjas, nelaizdams tautu upurēt Kungam!”
26Un Mozus aizgāja no faraona, lai lūgtu Kungu.
27Kungs darīja, kā Mozus teica, aizvāca negantās mušas no faraona, viņa kalpiem un viņa tautas – neatlika nevienas!
28Bet faraons arī šoreiz nocietināja savu sirdi un neatlaida tautu.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
