1Un Kungs sacīja Mozum:
2“Riebtin atrieb Israēla dēlus midjāniešiem! Pēc tam tu tiksi piepulcināts savai tautai.”
3Un Mozus sacīja tautai: “Bruņojiet vīrus karam, ka tie dotos pret Midjānu – nest Midjānam Kunga atriebību.
4Pa tūkstotim no cilts! Pa tūkstotim no cilts sūti tos karā no visām Israēla ciltīm!”
5Un no Israēla tūkstošiem tika norīkoti pa tūkstotim no katras cilts – divpadsmit tūkstoši karam bruņotu vīru.
6Un Mozus sūtīja viņus karā pa tūkstotim no katras cilts – viņus un tiem līdzi Pinhāsu, priestera Elāzāra dēlu, un tam bija svētie piederumi un sasaucamās taures.
7Un viņi karoja pret Midjānu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis, un nokāva visus vīrus.
8Kopā ar tiem viņi nokāva Midjāna ķēniņus – Evī, Rekemu, Cūru, Hūru un Rebu –, piecus midjāniešu ķēniņus, un viņi nokāva ar zobenu Bileāmu, Beora dēlu.
9Un Israēla dēli sagūstīja midjāniešu sievas un to bērnus, visus viņu lopus un ganāmpulkus, tie nolaupīja visu viņu mantu.
10Tie nodedzināja ar uguni visas viņu pilsētas, kur vien tie mita, un viņu apmetnes.
11Tie ņēma visu guvumu un laupījumu – gan cilvēkus, gan lopus –
12un veda tos pie Mozus, priestera Elāzāra un Israēla dēlu sapulces – gūstekņus, guvumu un laupījumu tie aizgādāja uz savu nometni Moāba klajumos, kas pie Jordānas iepretī Jērikai.
Atgriešanās no kara13Un Mozus, priesteris Elāzārs un visi sapulces vadoņi iznāca no nometnes tiem pretī.
14Mozus sadusmojās uz karaspēka pavēlniekiem – virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, kas bija pārnākuši no kara.
15Mozus tiem teica: “Kāpēc jūs atstājāt dzīvas visas sievas?
163Moz 25:1–9Redzi, viņas pierunāja Israēla dēlus, kā teicis Bileāms, kļūt Kungam neuzticīgiem ar Peoru, un sērga nāca pār Kunga sapulci!
17Un tagad nokaujiet visus bērnus, kas vīra dzimuma, un visas sievas, kam bijis vīrs, kas ar vīru gulējušas, – tās nokaujiet!
18Bet visas meitenes, kas ar vīru nav gulējušas, atstājiet dzīvas!
19Un septiņas dienas mītiet ārpus nometnes – ikviens, kas kādu nokāvis vai kas pieskāries nokautajam, lai šķīstās no grēka trešajā dienā un septītajā dienā – gan jūs, gan jūsu gūstekņi.
20Šķīstiet no grēka visas drēbes, visus ādas traukus, visu, kas darināts no kazu vilnas, un visus koka traukus!”
21Un priesteris Elāzārs teica karavīriem, kas bija pārnākuši no kara: “Šis ir likums, ko Kungs pavēlējis Mozum:
22zeltu, sudrabu, varu, dzelzi, alvu un svinu –
23visas lietas, kas iztur uguni, izvediet caur uguni, un tās būs šķīstas, taču lai tās tiek šķīstītas arī ar ūdeni, kas šķīsta no grēka, bet visas lietas, kas neiztur uguni, lai izved caur ūdeni.
24Septītajā dienā mazgājiet savas drēbes, tad jūs būsiet šķīsti un pēc tam varat nākt uz nometni.”
Laupījuma sadalīšana25Un Kungs teica Mozum:
26“Kopā ar priesteri Elāzāru un sapulces tēvu namu galvenajiem saskaiti sagrābtos gūstekņus – gan cilvēkus, gan lopus.
27Un sadali guvumu starp tiem, kas gāja karā un karoja, un pārējo sapulci.
28Un no karavīriem, kas bija devušies karā, noskaiti nodevu Kungam no cilvēkiem, vērsēniem, ēzeļiem un sīklopiem – pa vienam no ik pieciem simtiem.
29Ņem no viņu daļas un dod priesterim Elāzāram Kunga upurdāvanu.
30Un no Israēla dēlu puses ņem pa vienam no ik piecdesmit – no cilvēkiem, vēršiem, ēzeļiem, sīklopiem un visiem lopiem – un dod tos levītiem, kas uzrauga kalpošanu Kunga Mājoklī.”
31Tad Mozus un priesteris Elāzārs darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.
32Tik bija guvuma, kas atlicis no karavīru laupījuma, – seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopu
33un septiņdesmit divi tūkstoši vēršu,
34un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu,
35un trīsdesmit divi tūkstoši cilvēku – sievu, kas ar vīru nebija gulējušas.
36Un puse, tā daļa, kas tika tiem, kas bija gājuši karā, bija šāda – trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši sīklopu.
37Nodeva Kungam no sīklopiem bija seši simti septiņdesmit pieci.
38Vēršu bija trīsdesmit seši tūkstoši. Nodeva Kungam no tiem bija septiņdesmit divi.
39Ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti. Nodeva Kungam no tiem bija sešdesmit viens.
40Un cilvēku bija sešpadsmit tūkstoši. Nodeva Kungam no tiem bija trīsdesmit divi.
41Un Mozus deva nodevu, Kunga upuri, priesterim Elāzāram, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.
42Un tā puse, kuru Mozus bija nodalījis Israēla dēliem no to daļas, kas bija devušies karā,
43tā puse, kas tika sapulcei, bija šāda – trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši sīklopu,
44trīsdesmit seši tūkstoši vēršu,
45trīsdesmit tūkstoši pieci simti ēzeļu,
46sešpadsmit tūkstoši cilvēku.
47Un no Israēla dēlu puses Mozus ņēma pa vienam no ik piecdesmit – gan no cilvēkiem, gan no lopiem – un deva tos levītiem, kas uzraudzīja kalpošanu Kunga Mājoklī, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.
48Tad pie Mozus nāca pavēlnieki, kas pār karaspēka tūkstošiem, – virsnieki pār tūkstošiem un simtiem.
49Tie teica Mozum: “Tavi kalpi saskaitīja mums padotos karavīrus, un netrūkst neviena.
50Un mēs esam atnesuši Kungam upuri no tā, kas katram bija zeltā, – rokassprādzes, kaklarotas, zīmoggredzenus, auskarus un piekarus, lai Kunga priekšā veiktu izlīgumu par mūsu grēku.”
51Mozus un priesteris Elāzārs ņēma no tiem zeltu – visas no tā darinātās lietas.
52Kopā tie upurēja Kungam sešpadsmit tūkstošus septiņsimt piecdesmit šekeļus zelta no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem –
53no tā, ko karavīri bija salaupījuši katrs sev.
54Mozus un priesteris Elāzārs ņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem un aiznesa uz Saiešanas telti – par Israēla dēlu piemiņas upuri Kunga priekšā.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
