1To man parādīja Kungs Dievs, redzi: grozs ar gataviem augļiem!
2Un viņš teica: “Ko tu redzi, Amoss?” Es teicu: “Grozu ar gataviem augļiem.” Tad Kungs man teica:
“Gatava mana tauta Israēls,
es vairs nebūšu pie tiem!
3Tempļa dziesmas todien kļūs par gaudām,
saka Kungs Dievs,
daudz līķu, visās vietās izmētāti!
Klusums!”
4Klausieties nu, nabagu apspiedēji,
kas no zemes trūcīgos deldējat,
5kas sakāt:
“Kad paies jaunā mēness svētki, mēs pārdosim labību,
un pēc sabata mēs tirgosim kviešus,
mēru samazināsim, bet atsvariem pieliksim,
tik krāpsimies ar greiziem svariem!
6Pirksim par sudrabu nabagus
un trūcīgos par sandaļu pāri,
pārdosim pelavas kā kviešus!”
7Kungs ir zvērējis pie Jēkaba lepnuma:
“Nemūžam es neaizmirsīšu, ko tie darījuši!”
8Vai netrīcēs zeme tā dēļ un nesēros visi, kas tur mīt?
Nu celsies kā Nīla viss – mutuļos, applūdīs kā Nīla Ēģiptē!
9“Un tajā dienā,”
saka Kungs Dievs,
“es likšu, lai saule pusdienā noriet,
aptumšošu zemi dienā, kad gaišs!
10Es jūsu svētkus par sērām pārvērtīšu
un visas jūsu dziesmas par vaimanām,
es pats visiem uz gurniem maisu uzvilkšu
un ik galvai pliku pauri noskūšu,
es darīšu tā, ka tie sēros kā par vienīgo dēlu,
beigas būs kā rūgta diena!
11Redzi, nāk dienas, saka Kungs Dievs,
kad es zemei uzsūtīšu badu,
ne badu pēc maizes, ne slāpes pēc ūdens,
bet gan izdzirdēt Kunga vārdus!
12Tie klīdīs no jūras līdz jūrai,
no ziemeļiem līdz austrumiem klaiņos,
meklēdami Kunga vārdus, –
bet neatradīs!
13Tajā dienā skaistās jaunavas un jaunekļi
sagums slāpēs!
14Tie, kas zvērēja pie Samarijas grēka,
kas teica: lai dzīvo tavs dievs, Dān,
lai dzīvo Bēršebas ceļš! –
tie kritīs un nekad vairs necelsies!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
