Mateja 18 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

Lielākais Debesu valstībā(Mk 9:33–37; Lk 9:46–48)

1Tajā pašā laikā mācekļi gāja pie Jēzus un vaicāja: “Kas tad ir lielākais Debesu valstībā?”

2Jēzus, pieaicinājis kādu bērniņu un nostādījis to viņu vidū,

3

12Kā jūs domājat? Ja kādam cilvēkam pieder simts avju un viena no tām nomaldās, vai tad viņš neatstās pārējās deviņdesmit deviņas kalnos un nedosies meklēt to nomaldījušos?

13Un, ja viņam gadās to atrast, es jums saku: patiesi viņš priecājas par to vairāk nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nebija nomaldījušās.

14Tāpat tas nav pēc jūsu debesu Tēva prāta, ka iet bojā viens no šiem mazākajiem.

Ja brālis grēko(Lk 17:3)

15 Lk 17:3 Ja tavs brālis pret tevi grēko, tad ej un uzrādi viņa vainu, kad esat divatā; ja viņš tevi klausa, tu savu brāli esi atguvis.

165Moz 19:15Ja viņš tevi neklausa, tad ņem līdzi vēl vienu vai divus, lai no divu vai trīs liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts.

17Ja viņš tos neklausa, tad saki to draudzei; un, ja viņš neklausa draudzi, tad uzskati viņu par pagānu vai muitnieku.

18Mt 16:19; Jņ 20:23Es jums saku: patiesi, ko vien jūs virs zemes siesiet, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsiet, tas būs atraisīts arī debesīs.

19Un vēl es jums saku: ja divi no jums virs zemes vienprātīgi kaut ko lūgs, tad mans debesu Tēvs viņiem to piešķirs.

20Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur arī es esmu viņu vidū.”

Līdzība par nelietīgo kalpu

21 Lk 17:3–4 Tad Pēteris piegāja viņam klāt un jautāja: “Cik reižu man jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai pietiek līdz septiņām reizēm?”

22Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku: līdz septiņām reizēm, bet gan: līdz septiņdesmit reiz septiņām.

23Tādēļ Debesu valstība ir salīdzināma ar ķēniņu, kas nolēma prasīt norēķinu saviem kalpiem.

24Kad viņš sāka to darīt, viņam pieveda kādu, kas viņam bija parādā desmit tūkstošus talantu.

25Un, tā kā viņš nespēja samaksāt, viņa kungs pavēlēja pārdot gan viņu pašu, gan viņa sievu un bērnus, gan visu, kas tam bija, un parādu samaksāt.

26Tad kalps krita pie zemes un lūdzās: pagaidi uz mani, es visu samaksāšu.

27Kungs iežēlojās par šo kalpu un atlaida tam aizdevumu.

28Šis kalps, izgājis ārā, ieraudzīja kādu savu biedru, kas viņam bija parādā simts denāriju. Viņš to satvēris žņaudza un sacīja: atdod, ko esi parādā!

29Tad viņa biedrs krita pie zemes un lūdzās: pagaidi uz mani, es visu samaksāšu.

30Taču viņš negribēja gaidīt un aizgājis to ielika cietumā, līdz tas parādu būs samaksājis.

31Citi kalpi, viņa biedri, to redzēdami, ļoti noskuma; tie gāja un visu notikušo atstāstīja kungam.

32Tad kungs viņu pasauca un sacīja: tu nelietīgais kalps, visu tavu parādu es tev atlaidu, kad tu lūdzi.

33Vai tev tāpat nevajadzēja apžēloties par savu biedru, kā es par tevi apžēlojos?

34Un kungs saniknojies nodeva to spīdzinātājiem, līdz tas būs samaksājis visu parādu.

35Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosiet.”