1Pie tevis, Kungs, tveros –
neliec mani kaunā nemūžam!
2Glāb mani un pasargā savā taisnībā,
pievērs man savu ausi un pestī mani!
3Esi man mājokļa klints, kur tverties vienmēr!
Tu esi nolēmis mani glābt,
jo tu esi mana radze un mans cietoksnis!
4Mans Dievs, glāb mani no ļaundara rokas,
no netaisnā un nežēlīgā delnas,
5jo tu mana cerība, Dievs Kungs,
uz tevi es paļaujos kopš jaunības dienām!
6Tu gādā par mani kopš mātes klēpja,
no mātes miesām tu atšķīri mani nost,
tevi es slavēju vienmēr.
7Daudzi par mani brīnījās –
bet tu esi mans drošais patvērums!
8Pilna man mute ar tavu slavu,
ar tavu godību augu dienu.
9Nepamet mani vecuma dienās,
kad spēki man cauri, neatmet mani,
10jo mani naidnieki par mani runā,
manai dzīvībai uzglūn, apspriežas pulkā,
11saka: Dievs pametis viņu!
Ķeriet un grābiet, nav viņam glābēja! –
12Dievs, neesi tālu no manis,
mans Dievs, palīgā steidzies!
13Lai mani pretinieki kaunā iznīkst,
paļas un negods tiem, kas vēl man ļaunu!
14Bet es cerēšu mūžam
un slavēšu tevi vairāk un vairāk.
15Mana mute stāstīs par tavu taisnību,
par tavu pestīšanu augu dienu,
jo es nezinu tām mēra.
16Es liecināšu par Dieva Kunga vareniem darbiem,
es atgādināšu, ka vienīgi tu esi taisns!
17Dievs, tu mani mācīji kopš jaunām dienām –
līdz šodienai paužu tavus brīnuma darbus.
18Dievs, nepamet mani līdz sirmam vecumam,
lai es izstāstu par tavu stipro elkoni nākamai audzei
un tavu spēku visiem, kas nāks!
19Dievs, tava taisnība sniedzas augstumos,
tu esi darījis diženas lietas –
Dievs, kurš vēl ir kā tu?!
20Daudz bēdu un nelaimju tu liki mums pieredzēt –
gan atkal mūs atdzīvināsi, no zemes dzīlēm izcelsi mūs!
21Vairo manu diženumu, mierini mani arvien!
22Ar arfu es daudzināšu tevi
un tavu patiesību, mans Dievs,
ar cītaru dziedāšu slavu tev, Israēla svētais!
23Mana mute gavilēs, kad dziedāšu tev,
un dvēsele, tevis izpirktā!
24Mana mēle sludinās tavu taisnīgumu augu dienu!
Cik apkaunoti, cik apmulsuši tie,
kas lūko man darīt ļaunu!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
