1Dāvids apspriedās ar virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, ar katru vadītāju.
2Un Dāvids teica visai Israēla sapulcei: “Ja jums šķiet labi un ja tas ir no Kunga, mūsu Dieva, tad sūtīsim pie visiem pārējiem mūsu brāļiem visā Israēla zemē, arī pie priesteriem un levītiem viņu pilsētās ar to ganībām, lai viņi sapulcējas pie mums.
3Tad pārvedīsim mājup mūsu Dieva šķirstu, jo Saula laikā mēs to nemeklējām.”
4Un visa sapulce sacīja, lai tā darot, jo visai tautai šķita, ka tā ir pareizi.
5 . Tā to sauc līdz šai dienai.
12Todien Dāvids bijās Dieva un sacīja: “Kā lai es nesu Dieva šķirstu pie sevis?”
13Dāvids nenogādāja šķirstu pie sevis Dāvida pilsētā, bet novietoja to gatieša Obēdedoma namā.
141L 26:4–5Tā Dieva šķirsts palika Obēdedoma namā trīs mēnešus, un Kungs svētīja Obēdedoma namu un visu, kas tam bija.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
