Sakāmvārdi 6 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

Praktiskas pamācības

1Dēls, ja esi galvojis par kaimiņu,

ja svešiniekam siti saujā,

2tu esi nomedīts pats savas mutes vārdos,

notverts pats savas mutes vārdos!

3Tad rīkojies, dēls, un glābies,

jo tu sava kaimiņa varā! –

Ej un zemojies,

ej un labinies savam kaimiņam!

4Nedod miega savām acīm,

ne snaudiena saviem plakstiem,

5glābies kā gazele no slazda,

kā putns no ķērāja rokas!

6Ej pie skudras, tu, sliņķi,

raugi, kā viņa dara, topi gudrs –

7tai nav ne pavēlnieka,

ne virsnieka, ne valdnieka,

8vasarā tā pārtiku iekrāj,

pļaujas laikā savelk sev barību!

9Cik ilgi, sliņķi, vēl gulēsi,

kad celsies no miega?

10 Sak 24:33–34 Mazliet nomiega, mazliet snaudas,

mazliet salikt rokas klēpī un atlaisties –

11un jau kā klaidonis trūkums tev klāt

un nabadzība kā bruņots laupītājs!

12Nelietis un nekrietns vīrs

staigā ar viltību mutē,

13ar aci mirkšķina, ar kāju piegrūž,

ar pirkstiem rāda zīmes.

14Negantība tam sirdī,

visu laiku tas ļaunu perina,

ķildas tas ceļ,

15bet pēkšņi nelaime nāks pār to,

tas tūlīt satriekts – nebūs dziedināms!

16Seši ir, ko Kungs nīst,

un septiņi, kas viņam derdzas, –

17lepnīgas acis, melīga mēle

un rokas, kas lej nevainīgas asinis,

18sirds, kas kaļ nekrietnas domas,

kājas, kas steidz uz ļaunu,

19viltus liecinieks, kas dveš melus,

un tāds, kas ceļ ķildas starp brāļiem.

20Glabā, dēls, ko tēvs tev pavēl,

neatmet to, ko māte tev māca,

21sien to vienmēr ap savu sirdi,

apsaitē to sev ap kaklu –

22ejot tas tevi vadīs,

guļoties tas tevi sargās,

kad modīsies, tas tērzēs ar tevi!

23Jo pavēle ir lākturis

un mācība – gaisma,

un pārmācība ir dzīvības ceļš,

24lai sargātu tevi no ļaunas sievas,

no svešinieces glāsmainās mēles!

25Neļauj sirdij kārot tās skaistumu,

ka tā tevi negūsta ar savu acu šķelmību –

26netikles cena ir plācenis maizes,

bet precēta sieva –

tā tev nomedīs dārgo dzīvību!

27Vai cilvēks var nēsāt uguni azotē,

ka viņa drēbes neaizdegtos?

28Vai cilvēks var staigāt pa kvēlām oglēm,

ka viņa kājas nesviltu?

29Tāpat – kas iet pie cita sievas –

netiks attaisnots, kas pieskaras tai!

30Vai nav nievāts zaglis,

kaut tas zog, lai pamielotos, kad bads moka,

31notverts tas atmaksā septiņkārt

un visu, kas namā, spiests atdot!

32Kas pārkāpj laulību, tas bezprātis –

pats savu dzīvību nokauj,

33brūces un negodu gūst,

un viņa kauns netiks izdzēsts!

34Jo dusmu kvēle vīru dedz –

tas netaupīs atmaksas brīdī,

35tas neņems nekādu izpirkumu,

tas neielaidīsies, lai ko tu dāvinātu!