1Jēkabs sasauca savus dēlus un teica: “Sanāciet kopā, un es teikšu jums to, kas ar jums notiks nākamajās dienās!
2Sapulcējieties un klausieties, Jēkaba dēli!
Klausieties Israēlu, savu tēvu!
3Rūben – tu mans pirmdzimtais!
Mans spēks, manas vīrišķības pirmais!
Izcils dižumā un izcils spēkā!
4Kā ūdens mutuļo,
bet priekšroku tu nedabūsi –
jo sava tēva gultā tu kāpi,
uzkāpdams manas cisas tu sagānīji!
5Simeons un Levijs – brāļi!
Varasdarbu rīki ir viņu milnas!
6Viņu lokā mana dvēsele nenāks,
viņu pulkam mana godība nepievienosies –
jo savās dusmās viņi kauj vīru,
kā iegrib, tā pārgriež vērsim cīpslas!
7Lai nolādētas viņu dusmas, jo tās tik spīvas,
un viņu niknums jo bargs!
Es viņus pa Jēkabu izkliedēšu,
pa Israēlu viņus izkaisīšu!
8Jūda – tavi brāļi tevi slavēs,
tava roka pie naidnieka spranda,
tev zemosies tava tēva dēli!
9 !
Viņam paklausīs tautas!
11Pie vīnakoka viņš savu ēzeli piesies,
pie vīnstīgas – savu ēzelēnu,
viņš mazgās vīnā savas drēbes
un vīnogu asinīs – savu ģērbu!
12Tumšākas viņa acis par vīnu,
un baltāki viņa zobi par pienu!
13Zebulons mitīs jūras krastā!
Viņš kļūs par piestātni kuģiem,
viņa robežas ies līdz Sidonai!
14Isašars – stiprs ēzelis,
nogūlies starp aplokiem.
15Ieraudzīja, ka labi,
ka tīkama zeme,
un pastiepa savu plecu, lai nestu!
Kļuva par klaušu vergu!
16Dans – savu tautu tiesās
kā vienu no Israēla ciltīm!
17Dans būs čūska uz ceļa, odze uz takas –
dzels papēdī zirgam,
ka jātnieks augšpēdu kritīs!
18Uz tavu glābiņu ceru, Kungs!
19Gads – uzbrucēji tam uzbruks,
bet viņš tiem bruks pretī!
20Par Ašeru – trekna tam maize,
viņš ķēniņam piegādās kārumus!
21Naftalis – brīvībā skrejoša briežumāte,
kas dod jaukus briedulēnus!
22Auglīgs koks – Jāzeps,
auglīgs koks pie avota,
kam atvases kāpj pa mūri!
23Viņam darīs jo rūgti – apšaudīs bultām,
ar viņu naidosies tie, kas tver bultu maku!
24Bet viņa loks paliks stiprs,
viņa roku delmi būs veikli!
No Jēkaba Varenā,
no turienes – gans, Israēla klints!
25No tava tēva Dieva – viņš tev palīdzēs,
no Visuvarenā – viņš tevi svētīs
ar debesu svētībām no augšienes,
ar dzīļu svētībām, kas apakšā mīt,
ar svētībām, kas no krūtīm un klēpja!
26Tava tēva svētības varenākas
par mūžīgu kalnu svētību,
par sensenu augstieņu dārgumu!
Lai tās nāk pār Jāzepa galvu,
uz pakauša tam, kas nošķirts no brāļiem!
27Benjamīns – plēsīgs vilks!
No rīta viņš ēdīs medījumu,
pret vakaru dalīs laupījumu!”
28Visi šie ir divpadsmit Israēla ciltis, un šo tiem sacīja viņu tēvs. Viņš tos svētīja – katru svētīja ar savu svētību!
Jēkaba nāve un apbedīšana29Viņš tiem pavēlēja un teica: “Nu es tieku piepulcināts savai tautai. Apglabājiet mani pie maniem tēviem, alā, kas hetieša Efrona laukā,
301Moz 23:3–20tajā alā, kas Mahpēlas laukā, kas pret Mamri Kanaāna zemē, ko Ābrahāms kopā ar lauku nopirka no hetieša Efrona, lai iemantotu kapavietu.
311Moz 25:9–10Tur apglabāja Ābrahāmu un viņa sievu Sāru, tur apglabāja Īzaku un viņa sievu Rebeku, un tur es apglabāju Leu.
32Tas lauks un ala, kas tajā, ir pirkti no Hēta dēliem.”
33Apd 7:15Kad Jēkabs bija izteicis pavēli saviem dēliem, viņš ievilka kājas gultā, nomira un tika piepulcināts savai tautai.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.