1Mirjāma un Ārons sāka runāt pret Mozu sievas kūšietes dēļ, ko viņš bija ņēmis, – jo viņš bija apņēmis par sievu kūšieti!
2Viņi teica: “Vai tad Kungs ir runājis tikai ar Mozu, vai tad viņš nav runājis arī ar mums?!” Un Kungs to dzirdēja.
3Bet Mozus bija ļoti pazemīgs, pazemīgāks par visiem cilvēkiem, kas mīt uz zemes.
4Tad Kungs piepeši teica Mozum, Āronam un Mirjāmai: “Nāciet jūs trīs uz Saiešanas telti!” – un visi trīs gāja tur.
5Kungs nolaidās mākoņu stabā, nostājās telts durvīs un sauca Āronu un Mirjāmu, un tie abi panācās uz priekšu.
6Un viņš teica:
“Klausieties nu, ko es saku!
Ja kāds no jums būtu pravietis,
es, Kungs, viņam atklātos redzējumā,
sapnī ar viņu es runātu!
7Ne tāds mans kalps Mozus!
Viņš ir uzticams visā manā namā!
8Es ar viņu runāju pats,
parādos viņam skaidri, ne mīklās!
Viņš Kunga veidolu skata!
Kā gan jūs nebīstaties runāt pret manu kalpu Mozu?!”
9Kunga dusmas iedegās pret viņiem, un viņš devās prom.
10Kad no telts pacēlās mākonis, Mirjāma kļuva spitālīga kā sniegs, Ārons pagriezās pret Mirjāmu, un redzi – viņa bija spitālīga!
11Tad Ārons teica Mozum: “Ak, mans kungs, neuzliec mums grēku, kaut esam bijuši dumji un grēkojuši!
12Lai viņa nav kā nedzīva dzimusi, kam, jau no mātes miesām nākot, puse miesas ir sairusi!”
13Un Mozus brēca uz Kungu, sacīdams: “Dievs, jel dziedini viņu!”
14 4Moz 5:2–3 Un Kungs teica Mozum: “Ja viņas tēvs tai būtu iespļāvis sejā, vai tā nebūtu apkaunota septiņas dienas? Lai to ieslēdz uz septiņām dienām ārpus nometnes, un pēc tam viņa var nākt atpakaļ.”
15Mirjāmu ieslēdza uz septiņām dienām ārpus nometnes, un tauta nedevās ceļā, kamēr Mirjāma nebija atpakaļ.
16Pēc tam tauta aizgāja no Hacērotas un apmetās Pārānas tuksnesī.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
