1“Atgriezies, atgriezies, Šulamīte,
atgriezies, atgriezies,
lai tevi aplūkojam.”
Līgavainis“Kas jums ko redzēt no Šulamītes,
kad tā dejo starp diviem pulkiem?
2Cik skaistas tavas pēdas sandalēs,
tu, augstmaņa meita.
Tavu gurnu apaļums
ir kā rotkaļa darināts.
3Tava naba –
apaļš trauks, kurā neizsīkst vīns.
Tavs vēders –
lilijām apsprausta kviešu stirpa.
4Abas tavas krūtis
kā divi stirnēni,
kā gazeļu dvīņi.
5Tavs kakls kā ziloņkaula tornis,
tavas acis – Hešbonas dīķi
pie Batrabīmas vārtiem,
tavs deguns kā Lebanona tornis,
kas raugās uz Damasku.
6Tava galva pār tevi kā Karmels,
tavas matu cirtas kā purpurs –
ķēniņš sagūstīts tajās.
7Cik skaista un cik tīkama,
tu, baudpilnā mīlestība!
8Tavs augums ir palmai līdzīgs
un tavas krūtis kā ķekari.
9Es saku – kāpšu palmā,
ķeršos pie zariem!
Un lai tavas krūtis kā vīna ķekari
un tavu nāšu elpa kā āboli.
10Tavas aukslējas
kā labs vīns!
Tas glāsta mana mīļotā muti,
plūst man pār lūpām un zobiem.”
Līgava11“Es – mīļajam manam,
un viņš mani kāro.
12Nāc, mans mīļais,
ejam uz lauka,
zem hennas zariem nakti pavadām!
13Ceļamies agri
un ejam vīnadārzos
lūkot, vai vīnstīga rieš,
vai pumpuri atvērušies,
vai plaukst granātkoki, –
tur es glāstīšu tevi.
14Mandragora dod smaržu,
un ap mūsu durvīm
ir visādi saldi augļi –
svaigus un sažāvētus,
mīļais mans,
es tev esmu tos saglabājusi.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
