1Efraima vīri viņam teica: “Kāpēc tu mums tā esi darījis, ka nesauci mūs, kad devies cīnīties ar Midjānu!?” – tā tie viņam skarbi pārmeta.
2Bet viņš tiem sacīja: “Ko gan es būtu veicis tādu kā jūs? Vai tad Efraima ievākums nav labāks par Abīezera ražu?
3Jūsu rokās Dievs ir nodevis Midjāna vadoņus Orēbu un Zeēvu. Ko gan es būtu spējis paveikt tādu kā jūs?” Kad viņš tā runāja, viņu niknums norima.
4Gideons nonāca pie Jordānas. Viņš pārgāja tai pāri, bet tie trīs simti vīru, kas bija kopā ar viņu, bija pārguruši no vajāšanas.
5Viņš sacīja Sukotas vīriem: “Jel dodiet kaut cik maizes tiem ļaudīm, kas man seko, jo tie ir pārguruši, un es pats vajāju Midjāna ķēniņus Zebahu un Calmunnu.”
6Bet Sukotas vadoņi atbildēja: “Vai tad Zebahs un Calmunna jau ir tavā rokā, ka mums būtu jādod maize tavam pulkam?”
7Un Gideons teica: “Kad Kungs nodos Zebahu un Calmunnu manā rokā, es kulšu jūsu miesas ar tuksneša ērkšķiem un dzelkšņiem!”
8No turienes viņš devās augšup uz Penuēlu un runāja ar tiem to pašu, un Penuēlas vīri viņam atbildēja tāpat, kā bija atbildējuši Sukotas vīri.
9Tad arī Penuēlas vīriem viņš sacīja: “Kad es atgriezīšos ar uzvaru, es nogāzīšu šo torni!”
10Zebahs un Calmunna bija Karkorā un kopā ar tiem viņu karaspēks – ap piecpadsmit tūkstoši vīru, visi, kas bija atlikuši no austrumnieku dēlu karaspēka, jo simts divdesmit tūkstoši vīru, zobena nesēji, bija krituši.
11Gideons devās augšup pa telšu iemītnieku ceļu austrumos no Nobahas un Jogbohas. Viņš sakāva to karaspēku, jo karaspēks jutās drošībā.
12Zebahs un Calmunna metās bēgt, un viņš tos vajāja. Viņš saņēma gūstā abus Midjāna ķēniņus Zebahu un Calmunnu un iedzina šausmas visā karaspēkā.
13Gideons, Joāša dēls, atgriezās no kara, iedams gar Heresas nogāzi.
14Viņš notvēra kādu puisi no sukotiešiem un izjautāja to, un tas viņam uzrakstīja Sukotas vadoņus un vecajus – septiņdesmit septiņus vīrus.
15Tad viņš nāca pie sukotiešiem un teica: “Redzi, Zebahs un Calmunna, par kuriem jūs mani izsmējāt, sacīdami: vai tad Zebahs un Calmunna jau ir tavā rokā, ka mums būtu jādod maize taviem pārgurušajiem vīriem?”
16Un viņš saņēma pilsētas vecajus un ņēma tuksneša ērkšķus un dzelkšņus un lika tos sajust Sukotas vīriem.
17Viņš nogāza Penuēlas torni un nokāva pilsētas vīrus.
18Tad viņš vaicāja Zebaham un Calmunnam: “Kādi bija tie vīri, kurus jūs nokāvāt Tāborā?” Tie sacīja: “Tie visi bija tādi kā tu, tie izskatījās kā ķēniņa dēli!”
19Un viņš teica: “Tie bija mani brāļi, manas mātes dēli! Dzīvs Kungs! – būtu jūs viņus atstājuši dzīvus, es jūs nenokautu!”
20Viņš teica savam pirmdzimtajam Jeteram: “Celies, nokauj tos!” Bet jauneklis neizvilka zobenu, jo bija nobijies, viņš bija vēl zēns.
21Tad Zebahs un Calmunna teica: “Celies pats un uzbrūc mums, jo, kāds ir vīrs, tāds viņa spēks.” Un Gideons cēlās un nokāva Zebahu un Calmunnu, un viņš paņēma mēnestiņus, kas bija ap viņu kamieļu kakliem.
Gideona atkrišana22Israēla vīri sacīja Gideonam: “Valdi pār mums! Tu un tavs dēls, un tavs dēla dēls, jo tu esi mūs izpestījis no Midjāna.”
23Un Gideons viņiem atbildēja: “Es pats pār jums nevaldīšu, un arī mans dēls pār jums nevaldīs – pār jums valdīs Kungs!”
24Gideons viņiem teica: “Es jums ko prasīšu – ikviens lai man dod auskaru no sava laupījuma!” Jo tie nēsāja zelta auskarus, tāpēc ka bija ismaēlieši.
25Un viņi sacīja: “Dosim labprāt!” Viņi izklāja apmetni, un ikviens nometa uz tā auskaru no sava laupījuma.
26Viņš savāca zelta auskarus tūkstoš septiņi simti mēru svarā, neskaitot mēnestiņus, piekariņus un purpura drēbes, ko valkāja Midjāna ķēniņi, un neskaitot karuļus, kas bija ap viņu kamieļu kakliem.
27Gideons no tā darināja efodu un novietoja to savā pilsētā Ofrā – tur viss Israēls nodevās netiklībai ar to. Tas kļuva par slazdu Gideonam un viņa namam.
28Tā Midjāns tika pazemots Israēla dēlu priekšā, un viņi vairs necēla savas galvas. Tad zemei Gideona dienās bija miers – četrdesmit gadus.
Gideona nāve29Jerubaāls, Joāša dēls, aizgāja un apmetās savā namā.
30Gideonam bija septiņdesmit dēlu, kas nākuši no viņa gurniem, jo viņam bija daudz sievu.
31Un viņa blakussieva, kas bija Šehemā, arī viņa tam dzemdēja dēlu. Viņš deva tam vārdu Abīmelehs.
32Gideons, Joāša dēls, nomira, būdams krietni gados, un tika apbedīts sava tēva Joāša kapā abīezeriešu Ofrā.
33Tiklīdz Gideons bija miris, Israēla dēli novērsās, nodevās netiklībai ar baāliem un nolika sev Baālberītu par dievu.
34Israēla dēli nepieminēja Kungu, savu Dievu, savu atbrīvotāju no visiem apkārtējiem ienaidniekiem,
35nedz arī izrādīja jel kādu laipnību Jerubaāla, Gideona, namam par visu labo, ko viņš bija darījis Israēlam.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
