1Gudrs dēls klausās tēva pamācību,
bet mēdītājs neklausa bārienu.
2Cik mute prot izrunāt, tik tai laba –
bet viltvāržiem tīk vien varmācība.
3Kas valda muti, tas nosargā savu dzīvību,
kas plāta lūpas, tam posts.
4Sliņķis alkst, taču neko nedabū,
bet veicīgais – tas sāts.
5Taisnais nīst melu darbus –
ko ļaundaris dara, tas smird un derdz.
6Taisnība sargā to, kura ceļš taisns,
bet ļaundari saliec grēks.
7Cits izliekas bagāts, bet viņam – nekā,
cits izliekas nabags, bet viņam – daudz mantas.
8Cits savu dzīvību ar mantu izpērk,
bet tukšiniekam nenākas dzirdēt draudu.
9Taisno gaisma spulgo,
bet ļaundaru spīgulis dziest.
10Tik no lepnības ceļas ķildas –
kas ieklausās padomā, tam gudrība.
11Kam žigla manta, tam rūk,
kas ar roku uzlasa, tam aug.
12Pievilta cerība ievaino sirdi,
bet piepildīta vēlme – kā dzīvības koks.
13Kas neņem vērā doto vārdu, tas iet postā,
kas bausli bijā, tam top dots.
14Gudro mācība dzīvības avots –
lai izbēgtu no nāves slazdiem.
15Gudrs prāts tiks atzīts,
bet viltvāržu ceļam gala neredz.
16Gudrinieks visu dara ar zināšanu,
bet muļķis tik izrāda savu muļķību.
17Ļauns sūtnis nodara postu,
uzticams vēstnesis – izdziedē.
18Tam trūkums un negods, kas atmet pamācību, –
kas pieņem pārmācību, taps godāts.
19Piepildīta vēlme dvēselei salda –
bet muļķim grūti atturēties no ļauna.
20Kas staigā ar gudrajiem, tas top gudrs,
kas turas ar muļķiem, tas izput.
21Grēkdarus vajā ļaunums,
bet taisnajiem top atmaksāts ar labu.
22Labais atstāj mantojumu bērnu bērniem,
bet grēkdara mantojums tiek aiztaupīts taisnajam.
23Uzplēsts lauks paēdina trūcīgo,
bet zūd pārticība, kad nav taisnības.
24Kas taupa rīksti, nīst savu dēlu –
kas mīl, laikus to pārmāca.
25Taisnajam maizes līdz sātam,
bet ļaundara vēders tukšs.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.