1Šis ir vārds, ko Jeremija saņēma no Kunga pēc tam, kad sardzes vadonis Nebūzaradāns viņu atbrīvoja Rāmā un ļāva iet, jo viņš bija iekalts važās, tāpat kā visi Jeruzālemes un Jūdas trimdinieki, ko aizveda trimdā uz Bābeli.
2Sardzes vadonis ņēma Jeremiju un teica viņam: “Kungs, tavs Dievs, ir runājis par ļaunumu, kas būs šai vietai.
3Viņš lika tam nākt, Kungs darīja, kā teica, jo jūs grēkojāt pret Kungu un nepaklausījāt viņa balsij – un jums notika šī lieta!
4Redzi, šodien es tevi atbrīvoju no važām, kas ir ap tavām rokām! Ja tu vēlies nākt kopā ar mani uz Bābeli, tad nāc, un es rūpēšos par tevi! Bet, ja tu nevēlies kopā ar mani doties uz Bābeli, redzi, tavā priekšā ir visa zeme, ej turp, kurp tev tīk, un, kurp gribi iet, turp ej!”
5Un, kamēr vēl Jeremija nebija aizgājis, viņš teica: “Vai arī atgriezies pie Gedaljāhu, Ahīkāma dēla, Šāfāna dēla, kuru Bābeles ķēniņš iecēla valdīt pār Jūdas pilsētām, un mīti tur pie viņa, pie savas tautas, vai arī ej visur, kurp gribi iet!” Un sardzes vadonis deva viņam uzturu un dāvanu un ļāva iet.
6Un Jeremija gāja uz Micpu pie Gedaljāhu, Ahīkāma dēla, un mita pie viņa, pie tās tautas, kas bija palikusi tai zemē.
7 2Ķēn 25:22–24 Un visi karaspēka virsnieki, kuri klaiņoja apkārt, – viņi un viņu vīri – padzirdēja, ka Bābeles ķēniņš iecēlis Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, valdīt pār vīriem, sievām, bērniem un zemes nabagiem, kuri nebija aizvesti trimdā uz Bābeli.
8Un viņi nāca uz Micpu pie Gedaljāhu – Ismaēls, Netanjāhu dēls, Jehohānāns un Jonatāns, Kārēha dēli, Serāja, Tanhumeta dēls, nefopatieša Ēfaja dēli, un Jaazanja, maahietis, – viņi un viņu vīri.
9Un Gedaljāhu, Ahīkāma dēls, Šāfāna dēls, zvērēja viņiem un viņu vīriem, sacīdams: “Nebaidieties no kalpības kaldiešiem! Dzīvojiet šajā zemē un vergojiet Bābeles ķēniņam, un jums būs labi!
10Bet es, redzi, es mitīšu Micpā, lai stātos to kaldiešu priekšā, kuri nāks pie mums, bet jūs vāciet vīnu un vasaras augļus, un eļļu, lieciet tos savos traukos un dzīvojiet savās pilsētās, kurās esat apmetušies!”
11Un arī visi jūdi, kuri bija Moābā, starp Amona dēliem, Edomā un visās zemēs, uzzināja, ka Bābeles ķēniņš dažus ir atstājis Jūdā un ka pār tiem viņš ir iecēlis Gedaljāhu, Ahīkāma dēlu, Šāfāna dēlu.
12Un visi jūdi atgriezās no visām tām vietām, kur bija padzīti, un nāca uz Jūdas zemi pie Gedaljāhu, uz Micpu, un vāca tur jo daudz vīna un vasaras augļu.
13Jehohānāns, Kārēha dēls, un visi karaspēka virsnieki, kuri klaiņoja apkārt, nāca uz Micpu pie Gedaljāhu.
14Un viņš tam sacīja: “Vai tu zini, ka Baālīss, Amona dēlu ķēniņš, ir sūtījis Ismaēlu, Netanjas dēlu, tevi nogalēt!?” Bet Gedaljāhu, Ahīkāma dēls, neticēja viņam.
15Un Jehohānāns, Kārēha dēls, Micpā slepeni Gedaljāhu teica: “Es tagad iešu un nositīšu Ismaēlu, Netanjas dēlu, un neviens to neuzzinās! Kādēļ lai viņš nogalē tevi!? Kādēļ jātiek pazudinātiem visiem jūdiem, kas ir sapulcējušies pie tevis? Kādēļ jāiet bojā Jūdas atlikumam?”
16Bet Gedaljāhu, Ahīkāma dēls, teica Jehohānānam, Kārēha dēlam: “Nedari to, tu melo par Ismaēlu!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
