2. Samuēla 23 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

Dāvida pēdējie vārdi

1Šie ir Dāvida pēdējie vārdi.

Tā saka Dāvids, Jišaja dēls,

tā saka vīrs, kas jo augstu celts,

Jēkaba Dieva svaidītais,

Israēla dziesminieks:

2“Kunga gars runāja caur mani,

viņa vārdi – man uz mēles.

3Israēla Dievs teica,

Israēla klints mani uzrunāja:

kas cilvēkus valda taisnībā,

kas valda, bīdamies Dieva, –

4kā rīta gaisma, kad saule aust,

kā rīts bez mākoņiem,

kā gaišums pēc lietus, kas liek sazaļot zemei!

5Vai tad mans nams nav ar Dievu?

Vai ne mūžīgu derību viņš slēdza ar mani,

kas viscaur sakārtota un uzturēta?

Vai visa mana glābšana, viss prieks

nav viņa diedzēts?

6Bet nelieši ir kā ērkšķi,

ko nosviež zemē, –

rokā nav turami!

7Ja kāds tos ņem,

tas sarūpē dzelzi vai šķēpa kātu –

un tos ugunī sadedzina turpat uz vietas!”

Dāvida gvarde(1L 11:10–47)

8Šie ir Dāvida varonīgo vīru vārdi: tahkemonietis Jošēbbašebets, triju vidū galvenais, ecnietis Adīno, kas nonāvējis astoņus simtus vienā reizē.

9Nākamais pēc viņa – Elāzārs, ahohieša Dodo dēls, no trim varoņiem, kas bija kopā ar Dāvidu, kad viņi izaicināja filistiešus, kuri tur bija sapulcējušies karot. Israēlieši atkāpās,

10bet viņš cēlās un kāva filistiešus, līdz viņam pagura roka un zobens pielipa pie rokas. Kungs todien deva lielu uzvaru, un karapulks atgriezās pie viņa, tikai lai izģērbtu kritušos.

11Nākamais pēc viņa – harārietis Šamma, Āges dēls. Filistieši bija sapulcējušies Lehī, un tur bija lēcu lauks. Karapulks bēga no filistiešiem,

12bet viņš nostājās tīruma vidū, attīrīja to un kāva filistiešus, un Kungs deva lielu uzvaru.

13Pļaujas laikā trīs no trīsdesmit vadoņiem nokāpa pie Dāvida Adullāmas alā. Filistieši bija uzslējuši nometni Refāiešu ielejā.

14Dāvids toreiz bija cietoksnī, bet filistiešu sardze – Betlēmē.

15Dāvidam iekārojās, un viņš teica: “Ja kāds mani padzirdītu ar ūdeni no Betlēmes akas pie pilsētas vārtiem!”

16Tad trīs varoņi izlauzās cauri filistiešu nometnei, pasmēla ūdeni no Betlēmes akas pie pilsētas vārtiem un atnesa Dāvidam, bet viņš nedzēra un izlēja to Kungam par lejamo upuri.

17Viņš teica: “Lai Kungs pasarga, ka es tā darītu! Vai tās nav to vīru asinis, kas gāja pret savu dzīvību?!” – un nedzēra. Tādi bija šo trīs varoņu darbi.

18Abīšajs, Joāba brālis, Cerūjas dēls, bija tiem trijiem par galveno. Viņš atvēzēja šķēpu pret trim simtiem, tos nonāvēdams, un viņam bija slava tāpat kā tiem trijiem.

19Vai gan viņš nav godājamāks par šiem trijiem un viņu virsnieks, kaut arī nebija viens no tiem?

20Un Benājāhu, Jehojādas dēls, stiprinieks no Kabceēlas, kas veica varenus darbus, – viņš nokāva divus, kas bija moābiešiem kā lauvas, un sniegotā dienā nokāpa akā un nogalināja lauvu.

21Viņš nokāva kādu iespaidīga izskata ēģiptieti. Kaut ēģiptietim rokā bija šķēps, viņš izgāja pret to ar rungu, izrāva ēģiptietim no rokām šķēpu un nogalēja ar viņa paša šķēpu.

22Tādi bija Benājāhu, Jehojādas dēla, darbi, un viņam bija slava tāpat kā tiem trijiem varoņiem.

23Viņš bija godājamākais no trīsdesmit, kaut arī nebija viens no tiem trijiem, un Dāvids viņu iecēla par savu miesassargu.

24Asāēls, Joāba brālis, bija starp tiem trīsdesmit; betlēmietis Elhānāns, Dodo dēls;

25harodietis Šamma; harodietis Elīka;

26paltietis Helecs; tekoietis Īra, Ikēša dēls;

27anatotietis Abīezers; hušātietis Mebunajs;

28ahohietis Calmons; netofātietis Mahrajs;

29netofātietis Hēlebs, Baānas dēls; Itajs, Rībaja dēls, no Gibas, no benjamīniešiem;

30pirātonietis Benājāhu; Hidajs no Gaašas ielejām;

31arbatietis Abīalbons; barhūmietis Azmāvets;

32šaalbīmietis Eljahba; Jonatāns no Jāšēna dēliem;

33harārietis Šamma; harārietis Ahīāms, Šārāra dēls;

34Elīfelets, maahieša dēla Ahasbaja dēls; gīlonietis Elīāms, Ahītofela dēls;

35karmelietis Hecro; arbietis Paarajs;

36Jigals, Nātāna dēls, no Cobas; gadietis Bānī;

37amonietis Celeks; beērotietis Nahrajs, Joāba, Cerūjas dēla ieroču nesējs;

38jitrietis Īra; jitrietis Gārēbs;

39hetietis Ūrija – kopā trīsdesmit septiņi.