Ījaba 21 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

Ījabs: bezdievis bieži iziet bez soda

1Ījabs atbildēja, sacīdams:

2“Klausīt klausieties manus vārdus –

tad būsiet mani mierinājuši!

3Cietieties, kamēr runāju, –

kad būšu runājis, tad varat smiet!

4Vai tad pret cilvēku sūdzību ceļu?

Kā lai neizsīkst mana pacietība?

5Uzlūkojiet mani un trūkstieties,

lieciet sev roku uz mutes!

6Iedomājos un tūliņ sabīstos,

manu miesu drebuļi sagrābj:

7kādēļ ļaundari dzīvo,

sasniedz vecumu vareni spēkos?

8To dzimta stipra ap viņiem,

viņu atvases tiem acu priekšā,

9to nami pasargāti no briesmām,

pār tiem neceļas Dieva rīkste,

10tiem bullis aplec – un neviļas,

tiem tele apvedas – un neizmetas!

11Tie savus mazuļus gana kā jērus,

un viņu bērni lēkā,

12tie ņem bungas un kokles

un līksmo, kad stabule spēlē,

13tie labi aizvada dienas,

tie viegli kapā aiziet,

14Dievam tie saka: atkāpies no mums,

mēs tavus ceļus negribam zināt!

15Kas ir Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu,

kāds labums mums, ka mēs to piesauktu?

16Vai tad viņu labums nav viņu rokā? –

Lai man ļaundaru padoms tāls!

17Vai gadās, ka ļaundaru gaismekļi apdziest?

Vai nāk pār tiem posts?

Vai viņš dusmās piešķir tiem mokas,

18ka tie taptu kā salmi vējā,

kā pelavas, ko viesulis dzen?

19Vai Dievs viņu dēliem taupa sodību?

Lai atmaksā pašam – ka zin!

20Lai viņa acis nestundu pieredz,

lai Visuvarenā naidu viņš atdzeras –

21kas viņam vairs gar savu namu,

kad mēnešu skaits jau aprāvies?

22Vai Dievam kāds mācīs saprašanu?

Viņš pašus augstākos tiesā.

23Viens nomirst pilns spēka,

itin drošs un rimts,

24viņa sāni taukuma klāti,

smadzenes kaulos atveldzētas.

25Bet cits mirst ar rūgtu sirdi,

nebaudījis laba.

26Blakus tie pīšļos gulēs,

un tārpi tos klās!

27Saprotu gan jūsu domas,

jūsu viltu, kad uzbrūkat man!

28Jūs sakāt: kur augstmaņa nams?

Kur telts, kurā ļaundari mita?

29Vai ceļiniekiem neesat jautājuši,

vai viņu liecībām neesat ticējuši –

30ka posta diena ļaundari saudzē

un dusmu dienā tas iziet sveikā?

31Kas tam pārmetīs viņa gaitas?

Viņa nodarīto kas atmaksās?

32Aizvada viņu uz kapiem –

pie kapa tam sardzi liek.

33Tīksma tam ielejas smilts!

Pakaļ tam visi cilvēki nāk,

priekšgājējiem nav skaita!

34Ko mierināt mani velti –

jūsu atbildēm nevar ticēt.”