1 2Moz 23:4–5 Ja tu redzi nomaldījušos sava brāļa vērsi vai avi, tad neizliecies to neredzam, bet atved atpakaļ savam brālim.
2Ja brālis tev tālu prom vai tu viņu nepazīsti, tad aizved to uz savām mājām, lai paliek pie tevis, kamēr tavs brālis to meklēs, – tad atdod to viņam.
3Tāpat tu dari ar ēzeli un tāpat dari ar viņa drēbēm, ar visu, ko tavs brālis pazaudējis, – ja tu ko atrodi, neizliecies neredzam.
4Ja tu redzi sava brāļa ēzeli vai vērsi, kas nokritis ceļā, neizliecies neredzam, bet palīdzi viņam tos piecelt.
5Lai sieva nevalkā vīra drēbes un vīrs nevalkā sievas drēbes, jo Kungam, tavam Dievam, ir pretīgs ikviens, kas tā dara.
6Ja tev ceļā gadās putna ligzda, kokā vai uz zemes, kur ir cālēni vai olas, un māte sēž uz mazuļiem vai olām, tad neņem māti kopā ar mazuļiem!
7Atlaid māti, bet mazuļus tu vari ņemt sev. Lai tev būtu labi, lai tavas dienas būtu ilgas.
8Ja tu cel jaunu māju, tad uztaisi jumtam margas, neuzkrauj savai mājai asinsvainu, ja kāds no tā nokristu!
9 3Moz 19:19 Nesēj savā vīnadārzā dažādas sēklas, ka neuzkrauj lāstu visam – gan iesētajām sēklām, gan vīnadārza ražai.
10Near ar vērsi un ēzeli vienā jūgā!
11Nevalkā jaukti austu audumu – linus un vilnu kopā!
12 4Moz 15:37–41 Savam apsegam, ar ko tu sedzies, taisi pušķus visos četros stūros!
Par netiklību un vardarbību13Ja kāds apņem sievu, iet pie viņas un pēc tam ienīst viņu,
14apmelo to, runā par to sliktu un saka: es apņēmu šo sievu, tuvojos tai, bet neatradu viņā jaunavības,
15tad lai meitenes tēvs un māte ņem meitenes jaunavības pierādījumus un nes tos pie pilsētas vecajiem vārtos.
16Lai meitenes tēvs saka vecajiem: es devu savu meitu par sievu šim vīram, un nu viņš to ir ienīdis,
17apmelo viņu, sacīdams: es tavai meitai jaunavības neatradu! – bet šie ir manas meitas jaunavības pierādījumi! Un lai izpleš drānu pilsētas vecajo priekšā!
18Tad pilsētas vecajie lai ņem to vīru un pārmāca viņu,
19soda ar simts šekeļiem sudraba un dod tos meitenes tēvam, jo viņš ir aprunājis Israēla jaunavu. Lai tā paliek viņa sieva, vairs nekad viņš nedrīkst to atlaist!
20Bet, ja tā ir taisnība – meitene nav bijusi jaunava –,
21tad lai meiteni aizved pie viņas tēva durvīm un lai pilsētas vīri nomētā to akmeņiem, ka tā mirst, jo viņa ir darījusi kaunu Israēlam, piekopdama netiklību sava tēva namā! Izsvel ļaunumu no sava vidus!
22Ja kādu vīru pieķer guļam ar cita vīra sievu, lai mirst abi – gan vīrs, kas ar to sievu gulēja, gan tā sieva! Izsvel ļaunumu no sava vidus!
23Ja jaunava ir saderināta vīram, bet kāds cits vīrs to pilsētā sastop un guļ ar viņu,
24tad aizved tos abus pie pilsētas vārtiem un nomētā akmeņiem, lai mirst, – meiteni tādēļ, ka viņa pilsētā nesauca palīgā, bet vīru tādēļ, ka viņš izvaroja sava tuvākā sievu! Izsvel ļaunumu no sava vidus!
25Bet, ja kāds vīrs sastop uz lauka meiteni, kas saderināta, pievārē viņu un guļ ar viņu, tad lai tas vīrs, kas ar viņu gulējis, mirst viens pats.
26Meitenei tu nedari neko, meitenei nav grēka, lai viņu nonāvētu, jo tas ir tāpat, ja kāds būtu uzbrucis savam tuvākajam un nokāvis to,
27jo viņš to sastapa uz lauka, un saderinātā meitene kliedza, bet nebija neviena, kas to glābtu.
28 2Moz 22:16–17 Ja kāds vīrs sastop jaunavu, kas nav saderināta, sagrābj to un guļ ar to, un tie tiek pieķerti,
293Moz 18:8; 20:11; 5Moz 27:20tad lai tas vīrs, kas ar to gulējis, dod meitenes tēvam piecdesmit šekeļus sudraba un lai tā kļūst viņam par sievu, jo viņš to ieguvis ar varu; vairs nekad viņš nedrīkst to atlaist!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
