1Bileāms teica Bālākam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un nogādā man šeit septiņus vēršus un septiņus aunus.”
2Bālāks darīja, kā Bileāms teica. Bālāks un Bileāms upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam.
3Un Bileāms teica Bālākam: “Nostājies pie sava sadedzināmā upura, un es iešu – varbūt tuvosies Kungs, panāksies man pretī, un, ko viņš man rādīs, to es tev teikšu.” Un viņš devās uz pašu virsotni.
4Tad Dievs tuvojās Bileāmam, un Bileāms viņam teica: “Es uzcēlu septiņus altārus un katrā altārī upurēju vērsi un aunu!”
5Un Kungs lika Bileāmam mutē vārdu un teica: “Atgriezies pie Bālāka un saki šo!”
6Un viņš gāja pie viņa atpakaļ, un, redzi, tas kopā ar visiem Moāba augstmaņiem bija nostājies pie sava sadedzināmā upura.
7Tad viņš līdzībā sāka teikt:
“No Arāmas Bālāks mani atveda,
Moāba ķēniņš – no austrumu kalniem:
nāc, nolādi man Jēkabu,
nāc, liec lāstu Israēlam, –
8bet kā lai nolādu, ko Dievs nav lādējis,
kā lai uzlieku lāstu tam, kam Dievs nav uzlicis?!
9No klinšu virsotnēm es tos redzu,
no augstienēm es tos salūkoju –
re, tā ir tauta, kas viena mīt,
pie tautām nav pieskaitīta!
10Kas saskaitīs Jēkabu –
kā putekļi! – un to, cik daudz Israēla vien ceturtdaļā?!
Lai mirst mana dvēsele taisnā nāvi,
lai mans gals tāds kā viņam!”
11Un Bālāks teica Bileāmam: “Ko tu man nodarīji?! Es tevi atvedu, lai tu uzliktu lāstu maniem ienaidniekiem, bet, redzi, tu viņus svētīdams svētīji!”
12Bet viņš atbildēja un teica: “Vai ne to, ko Kungs liek man mutē, man jārauga runāt?”
Bileāma otrais pravietojums13Un Bālāks viņam teica: “Nāc jel kopā ar mani uz citu vietu, arī no turienes tu tos varēsi redzēt – redzēsi gan tikai tos, kas tuvāk, visus neredzēsi, – un nolādi tos man no turienes!”
14Un viņš aizveda to uz Cofīmas laukiem, uz Pisgas virsotni, uzcēla septiņus altārus un upurēja uz katra altāra pa vērsim un aunam.
15Tad Bileāms teica Bālākam: “Nostājies šeit pie sava sadedzināmā upura, kamēr es tur tikšos.”
16Un Kungs tuvojās Bileāmam, lika viņam mutē vārdu un teica: “Atgriezies pie Bālāka un saki šo!”
17Un viņš gāja atpakaļ pie tā, un, redzi, tas kopā ar Moāba augstmaņiem bija nostājies pie sava sadedzināmā upura. Bālāks viņam jautāja: “Ko Kungs sacīja?”
18Tad viņš līdzībā sāka teikt:
“Celies, Bālāk, un klausies,
klausies manī, Ciporas dēls!
19Dievs nav cilvēks, ka melos,
nav cilvēka dēls, kam būtu jānožēlo!
Vai tad viņš runā un nedara,
vai sola un nepilda?
20Redzi, man lika svētīt,
viņš svētīja, un es atsaukt nevaru!
21Viņš vainas Jēkabam nemanīja,
nepilnību Israēlā neredzēja!
Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu,
un viņš ir līksms par savu Ķēniņu!
22Dievs viņus ved no Ēģiptes,
ragi viņam kā meža vērsim!
23Nav pesteļošanas pret Jēkabu,
nav pareģošanas pret Israēlu!
Nāks laiks, tad par Jēkabu teiks
un par Israēlu: to Dievs darījis!
24Re, tā tauta kā lauvene ceļas,
kā lauva slienas!
Negulst, līdz neaprij saplosīto
un nokauto asinis neizdzer!”
25Un Bālāks teica Bileāmam: “Ja tu tos lādēt nenolādi, tad arī svētīt nesvētī tos!”
26Bileāms atbildēja un teica Bālākam: “Vai tad es tev neteicu: man ir jādara viss, ko teiks Kungs!”
27Un Bālāks teica Bileāmam: “Nāc jel, dosimies uz citu vietu, varbūt tas Dievam šķitīs pareizāk un tu varēsi tos nolādēt no turienes.”
28Tad Bālāks uzveda Bileāmu Peora virsotnē, kas slejas pār tuksneša klaju.
29Un Bileāms teica Bālākam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un nogādā man šeit septiņus vēršus un septiņus aunus.”
30Bālāks darīja, kā Bileāms teica, un upurēja uz katra altāra pa vērsim un aunam.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
