Ījaba 30 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

…un tagadējo pazemojumu

1Bet nu par mani smej

gados jaunāki,

kuru tēvus es nelaistu

pat pie saviem ganu suņiem!

2Kam man viņu roku spēks –

dūša tos pametusi!

3Badā un postā izdiluši

pa smilgainēm klaiņā,

vakara tumsā pa kaltušu zemi un smilšņām.

4Gar krūmiem sālszāli plūc,

irbuleņu saknes tiem maize,

5no visiem tie padzīti,

kā zagļiem tiem nopakaļ pakliedz,

6gravās tiem jādzīvo,

klintīs un zemes dobuļos,

7pa krūmiem tie brēkā,

zem dadžu lapām barā spiežas,

8nejēgu dēli, bezgožu dēli,

šaustot izdzīti no zemes!

9Nu par mani tie trallina,

ap mani tie mēles trin! –

10niecina mani un turas nost,

nekaunas spļaut man sejā!

11Jo viņš atraisīja mana loka stiegru, nolieca mani pie zemes,

tāpēc manā priekšā tie sevi neiegrožo!

12Pa labo roku plukatas stāj,

kāju man priekšā liek,

sataisa postam pie manis ceļu!

13Tie izposta manu taku,

nelaimē iegrūž,

neviens tos neaptur!

14Pa platu plaisu tie uzbrūk,

pār drupām virsū veļas –

15šaušalas mani lenc,

kā ar vēju mana godība aizrauta,

kā mākonis mans glābiņš aizpeld.

16Nu mana dvēsele iztek,

posta dienas ap mani nāk,

17nakts man kaulus plēš,

tie nemaz neguļ, kas mani grauž!

18Ar lielu spēku mans ģērbs ir savilkts,

kā apkakle kaklu sažņaudz,

19viņš met mani dubļos,

topu līdzīgs pīšļiem un pelniem.

20Es brēcu uz tevi, tu neatbildi,

stāvu, bet tu tik noraugies!

21Par varmāku tu esi man kļuvis,

ar stipru roku tu vajā mani.

22Tu pacel mani un vējā nes,

purini mani vētrā.

23Zinu, nāvē tu sūtīsi mani –

namā, kur nonāk ik dzīvais.

24Vai gruvešos nosviestais nestieps rokas,

vai postā pamestais nebrēks?

25Vai es par grūtdieņiem neraudāju,

vai neskumu dvēselē nabagu dēļ?

26Es meklēju labu, bet nāca ļauns,

es gaidīju gaismu, bet uznāca tumsa.

27Iekšas man kūsā un nerimst,

klāt man posta dienas!

28Melni man vaigi, bet ne dēļ saules;

sapulcē pieceļos un brēcu!

29Tagad esmu šakāļiem brālis

un draugs tuksneša putniem.

30Āda man metas melna,

kauli man karstumā plēn.

31No manas kokles žēlabas skan,

no stabules – raudu balss!