1Arāmas ķēniņš Benhadads sapulcināja visu savu karaspēku. Ar viņu kopā bija trīsdesmit divi ķēniņi, zirgi un kararati. Viņš devās augšup, aplenca Samariju un karoja pret to.
2Viņš sūtīja sūtņus uz pilsētu pie Israēla ķēniņa Ahāba
3un teica tam: “Tā saka Benhadads: tavs sudrabs un zelts ir mans, un tavas labākās sievas un tavi labākie dēli ir mani!”
4Israēla ķēniņš atbildēja: “Ir tā, kā mans kungs, ķēniņš, sacīja. Es esmu tavs ar visu, kas man pieder.”
5Bet sūtņi nāca vēlreiz un sacīja: “Tā saka Benhadads: es sūtīju pie tevis un sacīju, ka tev jādod man savs sudrabs, zelts, sievas un dēli.
6Tādēļ rīt ap šo laiku es sūtīšu pie tevis kalpus un viņi pārmeklēs tavu namu un tavu kalpu namus, un tie paņems visu, ko viņu acis iekāros.”
7Tad Israēla ķēniņš sasauca visus zemes vecajos un sacīja: “Saprotiet jel un redziet, ka šis meklē naidu, jo viņš sūtīja pēc manām sievām un dēliem, sudraba un zelta, un es taču viņam to neliedzu!”
8Visi vecajie un tauta sacīja viņam: “Neklausi un nepiekrīti!”
9Un viņš atbildēja Benhadada sūtņiem: “Sakiet manam kungam, ķēniņam: visu, ko tu liki sacīt savam kalpam pirmoreiz, es darīšu, bet šo lietu darīt es nevaru!” Un sūtņi aizgāja to pavēstīt.
10Tad Benhadads sūtīja pie viņa un sacīja: “Lai dievi man dara tāpat un vēl vairāk! Samarijā nepietiks putekļu visu ļaužu riekšavām, kuri man seko!”
11Un Israēla ķēniņš atbildēja: “Sakiet: tas, kurš zobenu tikko apjozis, lai nelielās kā tāds, kas to jau noņēmis.”
Ahāba uzvara12Tobrīd, kad Benhadads dzirdēja šos vārdus, viņš dzīroja teltīs ar ķēniņiem un uzsauca saviem kalpiem: “Taisieties!” Un tie gatavojās uzbrukt pilsētai.
13Un, redzi, kāds pravietis nāca pie Israēla ķēniņa Ahāba un teica: “Tā saka Kungs: tu redzi visu šo lielo pulku – šodien es to nododu tavā rokā, lai tu zini, ka es esmu Kungs!”
14Ahābs jautāja: “Kas to darīs?” Un pravietis atbildēja: “Tā saka Kungs: tavu pavalstu pārvaldnieku puiši.” – “Un kurš lai sāk kauju?” Viņš atbildēja: “Tu!”
15Tad viņš sapulcināja pavalstu pārvaldnieku puišus, un to bija divi simti trīsdesmit divi. Pēc tam viņš sapulcināja visu tautu, visus Israēla dēlus, septiņus tūkstošus.
16Dienas vidū viņi izgāja no pilsētas, bet Benhadads un trīsdesmit divi ķēniņi, kas viņam bija nākuši palīgā, teltīs dzēra un piedzērās.
17Pavalstu pārvaldnieku puiši izgāja pirmie. Un Benhadadam tika ziņots: “No Samarijas ir izgājuši vīri.”
18Viņš sacīja: “Ja tie nāk ar mieru, sagrābiet tos dzīvus, bet, ja nāk ar karu, arī tad sagrābiet dzīvus!”
19Pavalstu pārvaldnieku puiši izgāja no pilsētas un karaspēks aiz tiem.
20Tad viņi kāva cits citu, un aramieši bēga, bet Israēls tos vajāja. Arāmas ķēniņš Benhadads zirgā aizbēga kopā ar jātniekiem.
21Israēla ķēniņš izgāja, satrieca zirgus un kararatus, un sakāva Arāmu lielā kaujā.
22Tad pie Israēla ķēniņa pienāca pravietis un sacīja: “Esi stiprs, zini un redzi, kas tev darāms, jo Arāmas ķēniņš nāks pret tevi nākamajā pavasarī.”
23Arāmas ķēniņa kalpi sacīja: “Viņu dievi ir kalnu dievi, tādēļ viņi bija stiprāki par mums. Ja mēs ar viņiem cīnītos līdzenumā, vai tad mēs nebūtu stiprāki par tiem?
24Tad nu dari tā – atcel ķēniņus un liec viņu vietā virsniekus,
25bet pats savāc sev tikpat lielu karaspēku, kā pazaudēji, – zirgu lai ir tikpat, cik bija, un kararatu lai ir tikpat, cik bija, – tad cīnīsimies ar tiem līdzenumā. Vai mēs nebūsim par viņiem stiprāki?” Viņš tos uzklausīja un tā darīja.
26Nākamajā pavasarī Benhadads izrīkoja aramiešus un devās uz Afēku karot ar Israēlu.
27Arī Israēla dēli tika izrīkoti un apgādāti, un tie izgāja tiem pretī. Israēla dēli apmetās tiem pretī, un to bija tik vien kā divi kazu pulciņi, bet aramieši piepildīja visu zemi.
28Un Dieva vīrs pienāca klāt un sacīja Israēla ķēniņam: “Tā saka Kungs: tādēļ ka Arāms ir sacījis: Kungs ir kalnu dievs, bet nav ieleju dievs, – es nodošu visu šo lielo pulku tavā rokā, un jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!”
29Septiņas dienas viņi stāvēja, apmetušies viens otram pretī, bet septītajā dienā sākās kauja, un Israēla dēli kāva Arāmu – simts tūkstošus kājnieku vienā dienā.
30Atlikušie bēga uz Afēku, bet mūris sagruva pār divdesmit septiņiem tūkstošiem atlikušo vīru. Benhadads izbēga un bēguļoja pa pilsētu no viena nama uz otru.
31Tad viņa kalpi tam sacīja: “Klau, mēs taču esam dzirdējuši, kādi ir Israēla nama ķēniņi, ka tie ir žēlsirdīgi ķēniņi! Tad nu tinam maisus ap gurniem un virves ap galvām un izejam pie Israēla ķēniņa, varbūt viņš atstāj tevi dzīvu!”
32Tie tina maisus ap gurniem un virves ap galvām, nāca pie Israēla ķēniņa un teica: “Tavs kalps Benhadads saka: atstāj jel mani dzīvu!” Un ķēniņš atbildēja: “Vai viņš vēl dzīvs? Viņš ir mans brālis!”
33Vīri viņa teikto saprata kā zīmi un steidzās to apstiprināt, sacīdami: “Benhadads ir tavs brālis!” Un viņš sacīja: “Ejiet un atvediet viņu!” Tad Benhadads iznāca pie viņa, un viņš lika tam kāpt ratos.
34Un Benhadads viņam sacīja: “Es tev atdošu pilsētas, kuras mans tēvs atņēma tavam tēvam, un Damaskā tu varēsi taisīt tirgus ielas, tāpat kā mans tēvs darīja Samarijā.” Tad Ahābs teica: “Ar šādu derību es tevi atlaižu.” Viņi noslēdza derību, un viņš to atlaida.
Dieva spriedums par Ahābu35Kāds vīrs no praviešu dēliem Kunga vārdā teica otram: “Nu, sit man!” – bet tas liedzās sist.
36Tad viņš tam sacīja: “Tādēļ ka tu neklausīji Kunga balsij, tiklīdz tu no manis aiziesi, tevi nogalēs lauva.” Kad tas aizgāja, lauva to notvēra un nogalēja.
37Bet tas sastapa citu vīru un sacīja: “Nu, sit man!” Un tas vīrs viņam sita un ievainoja.
38Tad pravietis gāja un nostājās ķēniņam ceļā un padarīja sevi neatpazīstamu ar apsēju pār acīm.
39Kad ķēniņš gāja garām, viņš sauca: “Tavs kalps gāja kaujā, un, redzi, kāds nāca un pieveda man gūstekni, sacīdams: sargā šo vīru, ja viņš pazudīs, tava dzīvība būs viņa dzīvības vietā vai arī tev būs jāmaksā talants sudraba, –
40bet, kamēr tavs kalps rīkojās, tikmēr tas pazuda.” Israēla ķēniņš viņam sacīja: “Lai tavs spriedums ir tāds, kā tu saki!”
41Tad viņš steigšus norāva apsēju no acīm, un Israēla ķēniņš pazina, ka tas ir viens no praviešiem.
42Un tas sacīja: “Tā saka Kungs: tādēļ ka tu atlaidi manis nolādētu vīru, tava dzīvība būs viņa dzīvības vietā un tava tauta – viņa tautas vietā!”
43Un Israēla ķēniņš gāja uz savu namu drūms un saīdzis un nonāca Samarijā.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
