1Kungs vētrā aizrāva Eliju debesīs. Tas notika tā – Elija un Elīša nāca no Gilgālas.
2Elija sacīja Elīšam: “Jel paliec šeit, jo Kungs mani sūta uz Bēteli!” Elīša sacīja: “Dzīvs Kungs! Dzīva tava dvēsele! Es tevi nepametīšu!” Un viņi gāja lejā uz Bēteli.
3Praviešu dēli, kas bija Bētelē, iznāca pie Elīšas un sacīja viņam: “Vai tu zini, ka Kungs šodien aizraus tavu kungu projām?” Un viņš sacīja: “Es jau to zinu, esiet klusi!”
4Elija sacīja: “Elīša, jel paliec šeit, jo Kungs mani sūta uz Jēriku!” Bet viņš sacīja: “Dzīvs Kungs! Dzīva tava dvēsele! Es tevi nepametīšu!” Un viņi gāja uz Jēriku.
5Praviešu dēli, kas bija Jērikā, pienāca pie Elīšas un sacīja: “Vai tu zini, ka šodien Kungs aizraus projām tavu kungu?” Un viņš sacīja: “Es jau to zinu, esiet klusi!”
6Elija viņam sacīja: “Jel paliec šeit, jo Kungs mani sūta uz Jordānu!” Bet viņš sacīja: “Dzīvs Kungs! Dzīva tava dvēsele! Es tevi nepametīšu!” Tā viņi abi gāja.
7Tad piecdesmit vīri no praviešu dēliem nāca un iztālēm nostājās tiem pretī, bet viņi abi stāvēja pie Jordānas.
8Elija ņēma savu apmetni, satina to un sita ūdeņus, un tie pašķīrās uz abām pusēm, un viņi izgāja cauri pa sausu zemi.
95Moz 21:17Kad viņi bija izgājuši cauri, Elija sacīja Elīšam: “Saki, ko lai tev daru, pirms mani aizrauj projām no tevis?” Elīša sacīja: “Kaut jel tavs gars divtik būtu pār mani!”
10Elija sacīja: “Tavs lūgums ir grūts. Ja tu mani redzēsi, kad tikšu aizrauts projām, tev tas būs, ja ne, tad ne.”
11Un, viņiem tā staigājot un runājot, redzi, uguns rati un uguns zirgi viņus izšķīra, un Elija vētrā uzgāja debesīs.
12 2Ķēn 13:14 Elīša to redzēja un kliedza: “Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un braucēji!” Un viņš to vairs neredzēja. Tad viņš sagrāba drēbes un pārplēsa tās uz pusēm.
13Viņš pacēla Elijas apmetni, kas tam bija nokritis, griezās atpakaļ un nostājās Jordānas krastā.
14Viņš ņēma apmetni, kas bija nokritis Elijam, sita ūdeņus un sacīja: “Kur ir Kungs, Elijas Dievs?” Kad viņš sita ūdeņus, tie pašķīrās uz abām pusēm, un Elīša izgāja cauri.
Elīša – Elijas pēctecis15Praviešu dēli, kas bija Jērikā, ieraudzīja viņu iztālēm un sacīja: “Elijas gars ir pār Elīšu!” Tie nāca viņam pretī un nometās viņa priekšā zemē.
16Tie sacīja viņam: “Redzi, starp taviem kalpiem ir piecdesmit vīri stiprinieki, lai taču viņi iet un meklē tavu kungu. Vai tikai Kunga gars viņu nav pacēlis un nometis uz kāda kalna vai ielejā!” Viņš sacīja: “Nesūtiet.”
17Bet tie viņu mudināja, līdz viņam palika kauns, un viņš sacīja: “Sūtiet arī!” Un tie sūtīja piecdesmit vīrus, trīs dienas viņi meklēja, bet nekā neatrada.
18Tad tie atgriezās pie viņa Jērikā, kur viņš bija apmeties. Viņš tiem sacīja: “Vai es jums nesacīju, lai neejat?”
Elīša dara pilsētas ūdeni labu19Pilsētas vīri sacīja Elīšam: “Mūsu kungs taču redz, ka pilsēta ir labā vietā, bet ūdens ir slikts un zeme neauglīga.”
20Tad viņš sacīja: “Atnesiet man jaunu krūku un ieberiet tajā sāli.” Un tie atnesa.
21Viņš izgāja ārā pie avota, iebēra tajā sāli un sacīja: “Tā saka Kungs: es esmu šo ūdeni dziedinājis, no šejienes vairs nenāks nāve un neauglība!”
22Un ūdens ir dziedināts līdz šai dienai, kā Elīša bija teicis.
Elīša tiek izsmiets23No turienes viņš devās uz Bēteli. Viņš devās augšup pa ceļu, un no pilsētas iznāca puišeļi un viņu ķircināja: “Kāp augšā, plikpauri, kāp augšā, plikpauri!”
24Viņš pagriezās, ieraudzīja tos un nolādēja Kunga vārdā. Tad no meža iznāca divas lācenes un saplēsa četrdesmit divus puikas.
25Bet viņš no turienes gāja uz Karmela kalnu un tad atgriezās Samarijā.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
