1Vai tad es nebūtu brīvs? Vai es neesmu apustulis? Vai gan neesmu redzējis mūsu Kungu Jēzu Kristu? Vai jūs neesat mans darbs Kungā?
2Ja citiem es neesmu apustulis, jums es tomēr esmu: jūs esat manas apustuļa sūtības zīmogs Kungā.
3Mana aizstāvība pret apvainotājiem ir šāda –
4vai mums nav tiesību ēst un dzert?
5Vai mums nav tiesību ceļot ar sievu, kas ir ticības māsa, kā to darījuši pārējie apustuļi un Kunga brāļi, un Kēfa?
6Vai mums ar Barnabu vienīgajiem jāstrādā, lai pelnītu iztiku?
7Kas dodas karā pats ar savu maizi? Kas stāda vīnadārzu un nebauda tā augļus? Vai arī, kas gana ganāmpulku un neēd no ganāmpulka piena?
8Vai gan, to sacīdams, es runāju tikai kā cilvēks? Vai to nesaka arī bauslība?
95Moz 25:4; 1Tim 5:18Mozus bauslībā ir rakstīts: neliec uzpurni vērsim pie kulšanas. – Vai tad Dievam rūp vērsis?
10Vai ne mūsu dēļ viņš runā? Mūsu dēļ ir rakstīts: arājam pienākas art ar cerību un kūlējam kult ar cerību, ka viņš iegūs daļu ražas.
11Rm 15:27Ja mēs iesējām jums garīgo sēklu, vai liela lieta, ja mēs pļausim jūsu laicīgos augļus?
12Ja citiem ir tādas tiesības uz jums, vai ne vairāk mums? Taču mēs neesam šīs tiesības izmantojuši, bet visu panesam, lai neliktu šķēršļus Kristus evaņģēlijam.
135Moz 18:1Vai jūs nezināt, ka tie, kas kalpo templī, pārtiek no tempļa labumiem, un tie, kas kalpo pie altāra, savu tiesu saņem no altāra?
14Mt 10:10; Lk 10:7Tā arī Kungs pavēlēja tiem, kas sludina evaņģēliju, – dzīvot no evaņģēlija.
15Bet es no tā neko neesmu izmantojis. Un šo visu es nerakstu tādēļ, lai to attiecinātu uz mani. Tad jau labāk man būtu mirt. Šo manu lepošanos man neviens neatņems.
16Ja es sludinu evaņģēliju, tad ar to man nav ko lepoties, tas ir mans pienākums. Vai! man, ja es nesludinātu evaņģēliju!
17Ja es to daru no brīva prāta, tad man ir alga, bet, ja to daru ne no brīva, tad esmu tikai amata veicējs.
18Kāda tad ir mana alga? Sludināt evaņģēliju bez atlīdzības, neizmantojot pilnvaras, kas man evaņģēlijā dotas.
19Brīvs būdams no visiem, esmu sevi padarījis visiem par vergu, lai iemantotu vairāk cilvēku.
20Jūdiem es biju kā jūds, lai iemantotu jūdus, tiem, kas zem bauslības, kā tāds, kas zem bauslības – tomēr tāds nebūdams –, lai iemantotu tos, kas zem bauslības.
21Tiem, kas bauslību nepazīst, es biju kā tāds, kas bez bauslības –, tomēr es nebiju brīvs no Dieva bauslības, es biju zem Kristus bauslības – lai iegūtu tos, kas nepazīst bauslību.
22Vājajiem es biju vājš, lai iemantotu vājos. Ikvienam biju tāds, kāds viņš ir, lai vismaz kaut dažus izglābtu.
23Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ, lai būtu pie tā līdzdalīgs.
24Vai tad jūs nezināt, ka skriešanas sacīkstēs visi gan skrien, bet godalgu saņem tikai viens? Skrieniet tā, lai jūs saņemat godalgu.
25Ikviens, kas piedalās sacīkstēs, atturas no visa cita: to viņi dara, lai saņemtu iznīcīgu vainagu, bet mēs – neiznīcīgu.
26Tātad es neskrienu bezmērķīgi; cīņā dūres es velti nevicinu.
27Bet es šaustu un paverdzinu savu miesu, lai, sludinādams citiem, pats nekļūtu atmetams.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.