1“Israēl! Ja gribi nākt atpakaļ,”
saka Kungs,
“nāc pie manis!
Un, ja tu novāksi savus dievekļus
prom no manis,
tev nebūs jābēguļo!
2Ja tu zvērēsi:
dzīvs Kungs! –
ar patiesību,
ar tiesu,
ar taisnību,
tad viņš būs svētība tautām
un viņš būs to slava!”
3 Hoz 10:12 Jo tā saka Kungs Jūdas vīriem un Jeruzālemei:
“Uzplēsiet jaunu atmatu
un nesējiet ērkšķos!
4Jūdas vīri un Jeruzālemē mītošie,
apgraizieties Kungam!
Nost jūsu sirds priekšādu!
Kamēr neizlaužas
manas dusmas kā uguns,
kā degsme, ko nenodzēst, –
jūsu ļauno darbu dēļ.”
5Stāstiet Jūdā un sakiet,
lai sadzird Jeruzālemē,
pūtiet ragu pār visu zemi,
sauciet jo skaļi un sakiet:
“Pulcējamies un ejam
uz nocietinātām pilsētām!”
6Paceliet Ciānā karogu!
Tverieties, nestāviet!
Jo es nesu no ziemeļiem ļaunumu
un lielu postu!
7Lauva no biezokņa iznācis,
tautu nīdētājs devies karā,
iznācis no savas vietas,
lai izdeldētu tavu zemi,
tavas pilsētas nopostītu,
ka neviens tur vairs nedzīvo.
8Tādēļ jozieties maisu,
vaimanājiet un kauciet,
jo mums neiet secen
Kunga dusmu kvēle.
9“Tajā dienā būs tā,”
saka Kungs,
“nodrebēs ķēniņa sirds
un augstmaņu sirdis,
priesteri apstulbs
un pravieši paliks mēmi!”
10Un es teicu:
“Ak, Kungs Dievs!
Tiešām tu esi viltin vīlis
šo tautu un Jeruzālemi,
sacīdams: jums būs miers! –
Bet zobens jau dzīvību skar!”
11Tajā laikā teiks
šai tautai un Jeruzālemei:
“Svelošs pakalnu vējš
manai tautmeitai tuksnesī pretī –
ne sijāt, ne vētīt.
12Pārlieku liels vējš
nāk pār mani, –
nu gan es runāšu
tiesā pret viņiem!”
13Redzi, viņš kā mākonis ceļas,
kā viesulis viņa rati,
viņa zirgi par ērgļiem ātrāki!
Vai! mums – mēs pagalam!
14Jeruzāleme,
mazgā no ļaunuma savu sirdi,
ka tu tiktu glābta!
Cik ilgi vēl tu turēsies
pie savām grēka domām?
15Jo balss vēstī no Dana,
sauc par nelaimi no Efraima kalniem.
16Brīdini tautas: “Redzi!
Lai dzird Jeruzālemē:
no tālas zemes nāk lencēji,
tie ceļ savu balsi pret Jūdas pilsētām!
17Kā lauka sargi viņi tai apkārt,
jo pret mani tā spītējās,
saka Kungs,
18to tev nodara tas,
ko tu dari un kur tu staigā,
tas ir tavs ļaunums –
jo rūgtāks,
jo dziļāk tavā sirdī.”
Sēras par izpostīto zemi19Iekšas man, iekšas man ļogās –
manas sirds mūri!
Sitas man sirds,
nevaru klusēt,
jo mana dvēsele dzird
raga skaņu
un kaujas kliedzienus.
20Posts nāk pār postu,
jo dēd visa zeme!
Pēkšņi noplēstas manas teltis,
mirklī – manas telts aizkari!
21Cik ilgi vēl jāredz man karogs
un jāklausās raga skaņās? –
22Jo mana tauta ir muļķe,
mani tā nepazīst,
mani dēli ir stulbi,
tie nesaprot,
viņi ir gudri uz ļaunu,
bet labu tie nezina. –
23Es paraudzījos uz zemi, un redzi –
viss sajucis!
Un uz debesīm –
tās bez gaismas!
24Es paraudzījos kalnos, un redzi –
tie grīļojās!
Trīcēja visi pakalni!
25Es paraudzījos, un redzi –
ne cilvēka!
Un visi debesu putni aizlaidušies!
26Es paraudzījos, un redzi –
leknā zeme jau tuksnesis!
Un visas pilsētas noārdītas!
Tāds savā dusmu kvēlē Kungs!
27Jo tā saka Kungs:
“Izpostījums būs pār visu zemi,
bet pavisam to nepiebeigšu!
28Tādēļ lai sēro zeme
un melnē debesis augšā,
jo es esmu teicis un nodomājis,
man nebūs žēl, un es neatkāpšos!”
29No jātnieku un loka šāvēju dunas
bēg visa pilsēta,
tie mūk mežā un klintīs rāpjas –
pamesta visa pilsēta,
neviens tur vairs nedzīvo.
30Ko tu dari, izdeldētā?
Kaut purpurā tērpies,
kaut rotājies zelta rotām,
kaut izkrāšļo acis, –
velti tu taisies skaista! –
tavi mīlnieki nicina tevi
un pēc tavas dzīvības lūko!
31Es dzirdēju dzemdētājas balsi,
kas pirmoreiz radību sāpēs, –
tur sten Ciānas meita
un stiepj savas rokas.
Vai man!
Mana dvēsele gurst
slepkavu priekšā.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
