Jozuas 14 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

Jordānas rietumkrasta zemju sadalīšana

1Šo visu Israēla dēli iemantoja Kanaāna zemē – to viņiem deva mantojumā priesteris Elāzārs un Jozua, Nūna dēls, un Israēla dēlu cilts tēvu galvenie.

24Moz 26:52–56; 34:13To viņi iemantoja, metot lozes, kā Kungs caur Mozu bija pavēlējis deviņām ciltīm un pusei cilts.

34Moz 32:33; 34:14–15; 5Moz 3:12–17Jo divām ciltīm un pusei cilts Mozus jau bija devis mantojumu viņpus Jordānas, taču levītiem viņš nedeva mantojumu, –

4Jāzepa dēliem bija divas ciltis – Manase un Efraims, bet levītiem viņu zemes daļa netika dota, vienīgi pilsētas, kur dzīvot, un ganības ganāmpulkiem un lopiem.

5Kā Kungs Mozum bija pavēlējis, tā Israēla dēli darīja – sadalīja zemi.

Kālebam tiek piešķirta Hebrona

6 4Moz 14:30 Tad Jūdas dēli nāca pie Jozuas uz Gilgālu, un kenazietis Kālebs, Jefunnes dēls, viņam sacīja: “Tu zini, ko Kungs Kādēšbarnēā sacījis Dieva vīram Mozum par mani un tevi.

74Moz 13:1–30Man bija četrdesmit gadu, kad Kunga kalps Mozus mani sūtīja no Kādēšbarnēas izlūkot šo zemi, un es viņam visu stāstīju no sirds,

8bet mani brāļi, kas gāja kopā ar mani, runāja tā, ka tautas sirds iztrūkās, taču es vienmēr sekoju Kungam, savam Dievam!

94Moz 14:24Todien Mozus zvērēja, sacīdams: tiešām, zeme, kur minusi tava kāja, būs par mantojumu tev un taviem dēliem uz mūžiem, jo tu pilnībā sekoji Kungam, manam Dievam!

10Un tagad, redzi, Kungs ir uzturējis mani dzīvu, kā viņš solīja, visus šos četrdesmit piecus gadus – kopš tā brīža, kad Kungs teica Mozum šos vārdus, kad Israēls staigāja pa tuksnesi, līdz šim brīdim, kad man ir astoņdesmit pieci gadi.

11Vēl šodien es esmu tikpat stiprs kā tad, kad Mozus mani sūtīja, – kāds man bija spēks tad, tāds spēks man ir tagad! – es varu doties karā un darīt visu, kas vajadzīgs.

12Tad nu dod man šo kalnieni, par ko Kungs todien teica, jo todien tu dzirdēji, ka tur ir anākieši un lielas nocietinātas pilsētas – varbūt Kungs būs ar mani un es tos izdzīšu, kā Kungs ir solījis!”

13Tad Jozua viņu svētīja un atdeva Hebronu mantojumā Kālebam, Jefunnes dēlam.

14Tāpēc līdz šai dienai Hebrona pieder kenazietim Kālebam, Jefunnes dēlam, – jo viņš vienmēr bija sekojis Kungam, Israēla Dievam.

15Hebronu iepriekš sauca Kirjatarba – Arba bija lielākais cilvēks no anākiešiem! Un zeme atguvās no kara.

Blog
About Us
Message
Site Map

Who We AreWhat We EelieveWhat We Do

Terms of UsePrivacy Notice

2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.

Home
Gospel
Question
Blog
Help