1Pāvils, sinedriju uzlūkodams, sacīja: “Brāļi, līdz pat šai dienai es esmu dzīvojis Dieva priekšā pēc vislabākās sirdsapziņas.”
2Bet augstais priesteris Hananja pavēlēja tiem, kas ap viņu stāvēja, sist Pāvilam pa muti.
3Mt 23:27–28Tad Pāvils viņam sacīja: “Dievs tevi sitīs, tu balsinātā siena! Tu šeit sēdi, lai tiesātu mani pēc likuma, bet pats pret likumu liec mani sist?”
4Tie, kas stāvēja viņam līdzās, sacīja: “Tu Dieva augsto priesteri lamā?”
52Moz 22:27 Pāvils atbildēja: “Es nezināju, brāļi, ka viņš ir augstais priesteris; jo ir rakstīts: tev nebūs runāt sliktu par tautas vadoni.”
6Apd 26:5; Flp 3:5Tad Pāvils, sapratis, ka viena daļa sinedrijā ir saduķeji, otra – farizeji, iesaucās: “Brāļi, es esmu farizejs, farizeju dēls, un es tieku tiesāts par to, ka ceru uz mirušo augšāmcelšanos.”
7Kad viņš to pateica, izcēlās strīds starp farizejiem un saduķejiem, un sinedrijs sašķēlās.
8Mt 22:23; Mk 12:18; Lk 20:27Saduķeji noliedz gan mirušo augšāmcelšanos, gan eņģeļus, gan garus, bet farizeji to visu atzīst.
9Sākās liela kliegšana, un daži farizeju rakstu mācītāji cīnījās pretī, saukdami: “Neko sliktu mēs neredzam pie šā cilvēka. Varbūt Gars vai eņģelis uz viņu ir runājis.”
10Kad strīds pieņēmās spēkā, komandieris, nobijies, ka Pāvilu nesaplosa, pavēlēja ienākt kareivjiem, izraut viņu no to vidus un aizvest uz karaspēka mītni.
11Nākamajā naktī Kungs nostājās viņam līdzās un sacīja: “Esi drošs! Kā tu par mani liecināji Jeruzālemē, tā tev būs jāliecina arī Romā.”
Jūdu sazvērestība pret Pāvilu12Nākamajā rītā jūdi sanāca uz slepenu sapulci un ar zvērestu apzvērēja, ka nedz ēdīs, nedz dzers, kamēr nebūs nogalinājuši Pāvilu.
13To, kas tā vienojās, bija vairāk nekā četrdesmit,
14un, atnākuši pie virspriesteriem un vecajiem, viņi sacīja: “Mēs esam zvērējuši neko nebaudīt, līdz nomaitāsim Pāvilu.
15Tādēļ tagad jūs kopā ar sinedriju lieciet, lai komandieris atved viņu pie jums, it kā jūs gribētu par viņu kaut ko skaidrāk uzzināt; bet mēs esam gatavi viņu nogalināt, pirms viņš te ieradīsies.”
16Par šo sazvērestību dzirdēja Pāvila māsas dēls un, ieradies karaspēka mītnē, paziņoja to Pāvilam.
17Pieaicinājis kādu centurionu, Pāvils tam sacīja: “Aizved šo jaunekli pie komandiera, jo viņam ir kaut kas pavēstāms.”
18Centurions aizveda viņu pie komandiera un sacīja: “Apcietinātais Pāvils paaicināja mani un lūdza atvest šo jaunekli pie tevis, jo viņam esot tev kas sakāms.”
19Saņēmis to aiz rokas un novedis sānis, viņš to iztaujāja: “Kas ir tas, ko tu gribi man paziņot?”
20Tas teica: “Jūdi ir nolēmuši tevi lūgt, lai tu rīt no rīta aizvestu Pāvilu uz sinedriju, it kā lai ko skaidrāk par viņu uzzinātu.
21Bet neļauj tiem sevi pārliecināt; jo slēpnī viņu gaida vairāk nekā četrdesmit vīru no tiem, kas zvērējuši nedz ēst, nedz dzert, iekams nebūs viņu nogalinājuši, un nu tie ir gatavi un gaida tavu rīkojumu.”
22Tad komandieris jaunekli atlaida un piekodināja nevienam nestāstīt, ka ir darījis viņam to zināmu.
Pāvils tiek sūtīts pie Fēliksa23Pieaicinājis divus centurionus, viņš sacīja: “Sagatavojiet divsimt kareivju, septiņdesmit jātnieku un divsimt strēlnieku, lai tie varētu ap nakts trešo stundu doties uz Cēzareju.
24Sagatavojiet lopus, uzsēdiniet Pāvilu un nogādājiet drošībā pie zemes pārvaldnieka Fēliksa.”
25Viņš uzrakstīja šādu vēstuli:
26“Klaudijs Lisijs visaugstajam zemes pārvaldniekam Fēliksam sūta sveicienus.
27Šo vīru, ko jūdi bija sagūstījuši un gribēja nogalināt, es ar karaspēku izglābu, jo uzzināju, ka viņš ir romietis.
28Gribēdams uzzināt vainu, kādā tie viņu apsūdz, es aizvedu viņu uz sinedriju,
29kur es uzzināju, ka tie viņu apsūdz par kādiem savas bauslības jautājumiem, bet nekādas apsūdzības, ar ko viņš būtu pelnījis nāvi vai cietumu, pret viņu nav.
30Kad man paziņoja par sazvērestību, kas tiek gatavota pret viņu, es nekavējoties viņu sūtīju pie tevis un paziņoju arī apsūdzības cēlājiem, lai tie dara tev zināmu savu apsūdzību pret viņu.”
31Tad kareivji, kā tiem bija pavēlēts, aizveda Pāvilu pa nakti uz Antipatridu
32un nākamajā dienā, atlaiduši jātniekus, lai tie ar viņu dotos tālāk, atgriezās karaspēka mītnē.
33Bet jātnieki, nonākuši Cēzarejā, nodeva zemes pārvaldniekam vēstuli un atveda arī Pāvilu viņa priekšā.
34Izlasījis vēstuli un apjautājies, no kuras provinces viņš nāk, un uzzinājis, ka no Kilikijas,
35tas sacīja: “Es tevi izklaušināšu, kad arī tavi apsūdzētāji būs ieradušies.” Tad viņš pavēlēja to turēt apcietinājumā Hēroda pilī.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
