1Kunga vārds nāca pār mani:
2“Cilvēka dēls, pravieto par Israēla ganiem! Saki šiem ganiem: tā saka Kungs Dievs: vai! Israēla ganiem, kuri gana tikai paši sevi! Vai tad ganiem nav jāgana avis?!
3No treknākajām jūs barojaties, vilnā jūs tērpjaties, barotās jūs kaujat, bet ganāmpulku neganāt:
4vājo jūs nespēcinājāt, slimo nedziedinājāt, savainoto nepārsējāt, aizklīdušo nepārvedāt, pazudušo nemeklējāt – vien rupji ar varu tās valdījāt!
54Moz 27:17; 2L 18:16; Mt 9:36; Mk 6:34Bez gana tās ir noklīdušas, un, kad tās noklīda, tad kļuva lauka zvēriem par laupījumu.
6Manas avis klejo pa kalniem un pakalniem. Manas avis ir izklīdušas pa visu zemes virsu, nevienam tās nerūp, neviens tās nemeklē!
7Tādēļ, gani, klausieties Kunga vārdu!
8Kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs – manas avis ir saplosītas, manas avis kļuvušas lauka zvēriem par laupījumu, jo tām nebija ganu! Mani gani nemeklē manas avis, bet ganās paši! Manas avis tie negana!
9Tādēļ, gani, klausieties Kunga vārdu!
10Tā saka Kungs Dievs: redzi, šiem ganiem es atprasīšu savas avis un neļaušu tiem vairs ganīt, un arī tie paši vairs neganīsies. Es izraušu savas avis tiem no mutes – tās vairs nebūs viņiem par laupījumu!
Dievs – savu avju patiesais gans11Jo tā saka Kungs Dievs: es pats meklēšu un vedīšu atpakaļ savas avis!
12Kā gans uzmana savu ganāmpulku, kad viņš ir pie tā, tā es rūpēšos par savām avīm un aizvedīšu no visām vietām, kur tās noklīdušas tumšajās, mākoņainajās dienās!
13Es tās izvedīšu no tautām, un es tās sapulcināšu no valstīm. Es tās atvedīšu uz viņu zemi, un es tās ganīšu Israēla kalnos un ielejās, visās viņu zemes apdzīvotās vietās.
14Es tās vadīšu uz labām ganībām, viņu ganības būs Israēla augstajos kalnos. Tās zvilnēs labās ganībās, leknas ganības tām būs Israēla kalnos!
15Es ganīšu savas avis, un es tās guldīšu, saka Kungs Dievs.
16Pazudušās es uzmeklēšu, aizklīdušās es atvedīšu atpakaļ, savainotās es pārsiešu, vājās es spēcināšu, bet taukās un stiprās es iznīcināšu. Es tās ganīšu pēc taisnības!
17Jūs esat manas avis, saka Kungs Dievs, es spriedīšu tiesu gan avīm, gan auniem un āžiem.
18Vai tad jums nav diezgan, ka ganāties labākajās ganībās? Vai atlikušās ganības gribat izmīdīt kājām? Jums ir skaidrs ūdens dzeršanai, bet vai atlikušo gribat saduļķot kājām?
19Vai manām avīm jāēd tas, ko jūs esat sabradājuši, un jādzer, ko jūs esat saduļķojuši kājām?
20Tā saka Kungs Dievs par tiem: redzi, es pats spriedīšu tiesu gan treknajām avīm, gan liesajām avīm!
21Tādēļ ka jūs visas vājās ar pleciem grūstāt un badāt ar ragiem un esat tās iztrenkuši ārā!
22Es glābšu savas avis, tās vairs neplosīs – es avīm spriedīšu tiesu!
23Es iecelšu tām vienu ganu, kas tās ganīs, – savu kalpu Dāvidu! – viņš tās ganīs, viņš būs tām gans.
24Ech 37:24Un es, Kungs, es būšu viņu Dievs, un mans kalps Dāvids būs viņu valdnieks! Es, Kungs, tā esmu teicis.
25Es slēgšu ar viņiem miera derību, es iznīdēšu ļaunos zvērus no zemes, tad tie varēs apmesties tuksnesī un dusēt mežos.
26Es svētīšu viņus un vietu visapkārt manam kalnam, es sūtīšu lietu īstā laikā – tas būs svētības lietus!
27Visi lauka koki nesīs augļus, un zeme dos ražu, tad viņi drošībā dzīvos savā zemē! Tad tie zinās, ka es esmu Kungs – es salauzīšu viņu jūga kokus un atbrīvošu no kalpības!
28Tie nebūs vairs tautām par laupījumu, un lauka zvēri tos neplosīs – tie dzīvos drošībā, tiem nebūs jābīstas!
29Es tiem dēstīšu dārzus, kas nes man godu, badu tajā zemē viņi vairs necietīs un tautu negods tiem vairs nebūs jānes.
30Tad tie zinās, ka es esmu Kungs, viņu Dievs, un viņi, Israēla nams, ir mani ļaudis, saka Kungs Dievs.
31Jūs esat manas avis, manas ganāmās avis, jūs esat cilvēki, un es esmu jūsu Dievs!” saka Kungs Dievs.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
