Soģu 20 - Revised New Latvian Inter-confessional Bible 2024

Israēls karo ar Benjamīna cilti

1Tad visi Israēla dēli, visa sapulce no Danas līdz Bēršebai un Gileāda zemei, kā viens vīrs gāja un sapulcējās pie Kunga Micpā.

2Dieva tautas sapulcē cēlās visas tautas balsti no visām Israēla ciltīm, četri simti tūkstoši vīru – kājnieku, zobena nesēju.

3Benjamīna dēli uzzināja, ka Israēla dēli dodas uz Micpu. Tad Israēla dēli teica: “Stāstiet, kā varēja notikt tāds ļaunums!”

4Un levīts, nogalinātās sievas vīrs, sacīja: “Mēs ar blakussievu ienācām pārnakšņot Gibā, kas pieder Benjamīnam.

5Bet Gibas vīri cēlās pret mani un ielenca manu naktsmītni. Tie domāja mani nonāvēt, bet manu blakussievu piesmēja tā, ka viņa nomira.

6Tad es paķēru savu blakussievu, sacirtu gabalos un izsūtīju pa visiem Israēla novadiem, jo nelietību un apkaunojumu tie darījuši Israēlā.

7Raugiet nu, visi Israēla dēli, sakiet šeit savu vārdu un spriedumu!”

8Un visa tauta kā viens vīrs cēlās un sacīja: “Mēs neiesim savās teltīs un neiegriezīsimies savā namā!

9Darīsim Gibai tā – iesim pret to, kā lozes kritīs!

10Ņemsim no katras Israēla cilts desmit vīrus no simta un simtu no tūkstoša, un tūkstoti no desmit tūkstošiem, lai tie ņem ēdamo ļaudīm, kad būs nonākuši Benjamīna Gibā, un atriebsim to apkaunojumu, ko tie darījuši Israēlā.”

11Tā Israēla vīri visi kā viens pulcējās pret šo pilsētu.

12Israēla ciltis sūtīja vīrus pa visu Benjamīna cilti, sacīdami: “Kas tā par ļaundarību, kas pie jums notikusi?!

13Izdodiet tos Gibas vīrus, neliešus, ka tos nonāvējam un izsveļam ļaunumu no Israēla!” Bet benjamīnieši negribēja klausīt savus brāļus, Israēla dēlus.

14Benjamīna dēli no pilsētām sapulcējās Gibā, lai dotos karā pret Israēla dēliem.

15Todien no pilsētām tika sapulcēti Benjamīna dēli – kopā divdesmit seši tūkstoši vīru, zobena nesēju, neskaitot Gibas iedzīvotājus, no kuriem bija sapulcēti septiņi simti izlases vīru.

16No visiem šiem ļaudīm septiņi simti izlases vīru bija kreiļi – ikviens no tiem sviež akmeni uz mata un neaizmet garām!

17Līdzās benjamīniešiem tika sapulcēti četri simti tūkstoši Israēla vīru, zobena nesēju, kas visi bija karotāji.

18Viņi cēlās un devās uz Bēteli izjautāt Dievu. Israēla dēli vaicāja: “Kurš no mums pirmais dosies karot ar Benjamīna dēliem?” Un Kungs atbildēja: “Jūda pirmais!”

19Tad Israēla dēli cēlās no rīta un apmetās nometnē iepretī Gibai.

20Israēla vīri izgāja cīnīties ar benjamīniešiem un izkārtojās kaujai pie Gibas.

21Benjamīna dēli iznāca no Gibas un todien nonāvēja divdesmit divus tūkstošus Israēla vīru.

22Bet tauta, Israēla vīri, saņēmās un atkal izkārtojās kaujai tajā pašā vietā, kur tie bija stāvējuši iepriekšējā dienā.

23Un Israēla dēli gāja un raudāja Kunga priekšā līdz vakaram un prasīja Kungam: “Vai mums vēl karot pret mūsu brāļiem, Benjamīna dēliem?” Un Kungs tiem atbildēja: “Dodieties pret tiem!”

24Nākamajā dienā Israēla dēli devās pret Benjamīna dēliem.

25Benjamīnieši izgāja tiem pretī no Gibas un otrajā dienā atkal nonāvēja astoņpadsmit tūkstošus vīru no Israēla dēliem – tie visi bija zobena nesēji.

26Tad visi Israēla dēli, visa tauta, gāja un nonāca Bētelē, raudāja un palika tur Kunga priekšā, todien gavēdami līdz vakaram. Viņi nesa sadedzināmos upurus un miera upurus Kunga priekšā.

27Un Israēla dēli izjautāja Kungu, jo tajā laikā tur atradās Dieva derības šķirsts.

28Tolaik tā priekšā stāvēja Pinhāss, Elāzāra dēls, Ārona dēla dēls, un viņš sacīja: “Vai man atkal doties karot ar saviem brāļiem, Benjamīna dēliem, vai mitēties?” Un Kungs atbildēja: “Ejiet, jo rīt es viņus nodošu tavās rokās!”

29Un Israēls izlika slēpņus apkārt Gibai.

30Trešajā dienā Israēla dēli atkal devās pret Benjamīna dēliem un izkārtojās pret Gibu kā iepriekšējās reizēs.

31Benjamīna dēli iznāca tautai pretī un tika aizvilināti no pilsētas. Viņi devās uzbrukumā kā iepriekš un kādus trīsdesmit israēliešus nokāva klajā laukā uz lielceļiem, no kuriem viens ved uz Bēteli un otrs uz Gibu.

32Benjamīna dēli sprieda: “Mēs tos sakausim tāpat kā iepriekš!” Bet Israēla dēli sarunāja: “Bēgsim un aizvilināsim viņus no pilsētas uz ceļa!”

33Tad visi israēlieši cēlās no savām vietām un izvietojās pie Baāltāmāras, un israēlieši, kas bija slēpņos, triecās no savām vietām Gibas klajumā.

34Desmit tūkstoši izlases vīru no visa Israēla nāca uz Gibu no pretējās puses. Cīņa bija sīva, bet benjamīnieši nezināja, ka posts tiem jau klāt.

35Kungs sakāva Benjamīnu Israēla priekšā, un Israēla dēli todien nonāvēja Benjamīnā divdesmit piecus tūkstošus un simts vīrus – tie visi bija zobena nesēji.

36Benjamīna dēli redzēja, ka ir sakauti, un Israēla vīri pašķīra benjamīniešiem ceļu, jo viņi paļāvās uz tiem, kas bija slēpnī pie Gibas.

37Tie, kas bija slēpnī, steigšus metās uz Gibu – viņi devās turp un izkāva visu pilsētu ar zobena asmeni.

38Israēliešiem bija noruna ar tiem, kas slēpnī, – kad no pilsētas celsies liels dūmu mākonis,

39tad israēlieši kaujā lai griežas atpakaļ. Benjamīnieši sāka tos kaut un nonāvēja ap trīsdesmit israēliešu vīru, sacīdami: “Mēs taču tos noteikti sakausim kā iepriekšējā kaujā!”

40No pilsētas sāka celties mākonis – dūmu stabs. Benjamīnieši pavērās atpakaļ, un redzi – visa pilsēta bija liesmās līdz debesīm!

41Tad israēlieši griezās atpakaļ, bet Benjamīna vīri izbijās, redzēdami, ka tiem jau posts klāt.

42Viņi nogriezās israēliešu priekšā uz tuksneša ceļu, un kauja nāca tiem pa pēdām, bet tie, kuri nāca no pilsētām, tos grāva no vidus.

43Tie aplenca benjamīniešus un neatlaidīgi vajāja viņus, panākdami tos iepretī Gibai, uz austrumiem no tās.

44Benjamīniešiem krita astoņpadsmit tūkstoši vīru – tie visi bija stipri vīri!

45Viņi nogriezās un bēga tuksnesī uz Rimmonas klinti, un pieci tūkstoši vīru tika notverti uz lielceļiem. Tos neatlaidīgi vajāja līdz Gidomai, un tika nokauti vēl divi tūkstoši vīru.

46Pavisam todien benjamīniešiem krita divdesmit pieci tūkstoši vīru, zobena nesēju – tie visi bija stipri vīri!

47Bet seši simti vīru nogriezās un bēga tuksnesī uz Rimmona klinti, un tie mitinājās uz Rimmonas klints četrus mēnešus.

48Tad israēlieši griezās atpakaļ pret Benjamīna dēliem un ar zobena asmeni izkāva pilsētā ļaudis un lopus – visu, ko vien uzgāja –, un visas pilsētas, kas tur bija, tie nodedzināja.

Blog
About Us
Message
Site Map

Who We AreWhat We EelieveWhat We Do

Terms of UsePrivacy Notice

2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.

Home
Gospel
Question
Blog
Help