1Tad šie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, jo viņš bija pārliecināts par savu taisnību.
2Bet nu iedegās dusmās Ēlīhu, būzieša Barahēla dēls no Rāmas dzimtas. Viņš iedegās dusmās uz Ījabu, ka šis taisnāks par Dievu,
3un iedegās dusmās arī uz viņa trim draugiem, ka šie nerod atbildēt un attaisno Ījabu.
4Bet Ēlīhu vilcinājās Ījabu uzrunāt, jo šie bija par viņu gados vecāki.
5Kad Ēlīhu redzēja, ka šie trīs vīri nerod atbildi, viņa dusmas iekvēlojās.
6Tad Ēlīhu, būzieša Barahēla dēls, sacīja:
“Jauns es gados, bet veči jūs,
tādēļ kaunējos un baidījos
klāstīt jums savu prātu!
7Spriedu – lai mūžs lemj,
kam gadu daudz, tas lai gudrību māca.
8Tomēr tas gars, kas cilvēkā ir,
un Visuvarenā dvaša – tie dod saprašanu!
9Neba vecumam veiklāks prāts,
nedz vecie sapratīs tiesu,
10tādēļ saku: klausieties mani,
klāstīšu jums savu prātu, patiesi!
11Redzi, es gaidīju jūsu runas,
klausījos jūsu saprātībā,
kamēr jūs meklējāt vārdus,
12uz jums raudzījos, un redzi –
nav starp jums tāda,
kas Ījabam iebilst spēj
un atbildēt viņa runām!
13Tik nesakiet: te ir gudrība! –
Dievs viņu pārspēkos, neba cilvēks!
14Ne ar mani runāja šis,
ne jūsu vārdiem šo atspēkošu!
15Tie nu mulst un vairs neatbild,
vārdi tos pametuši!
16Ko man gaidīt?
Tie nerunā,
tie stāv un vairs neatbild!
17Tad, patiesi, sacīšu savu sakāmo,
klāstīšu jums savu prātu, patiesi,
18jo vārdi pārpilda mani,
gars man sprindzina rumpi,
19redzi, mans rumpis kā spundēts vīns,
kā jauns vīna maiss – tūlīt plīsīs! –
20runāšu, lai man kļūst vieglāk,
atvēršu lūpas un atbildēšu!
21Nevienam vaigu es negriezīšu,
nevienam es nelišķēšu,
22es nemaz neprotu lišķēt! –
tūliņ paņemtu mani mans Radītājs.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
