1Kā mirstošas mušas sasmirdina
un padara šķērmu smaržīgu tirgoņa eļļu,
tā maza muļķība pārsver milzum gudrības.
2Gudrā prāts ir viņa veiksme,
muļķa prāts viņa nelaime.
3Pat ceļā, kur muļķis iet,
tam prāta nepietiek,
un viņš visiem parāda, ka ir muļķis.
4Pat ja pavēlnieks ir sadusmojies uz tevi,
nepamet savu vietu,
jo rāmums nolīdzina pat lielu vainu.
5Es esmu redzējis postu zem saules –
aplamību, kas ceļas valdnieku dēļ:
6muļķība iecelta lielos augstumos,
bet bagātie sēž zemu.
7Es esmu redzējis vergus zirgos,
bet augstmaņus ejam pa zemi kā vergus!
8 Ps 7:15; Sak 26:27 Kas rok bedri, pats tur iekrīt,
un, kas gāž sētas mūri,
tam iekož čūska.
9Kas veļ akmeņus, to tie apdauza,
kas šķeļ baļķus, to tie apdraud.
10Ja cirvis ir truls
un tu neuztrin asmeni,
tad jāsasprindzina spēks –
taču derīgāk ir likt lietā gudrību.
11Ja čūska iekož, pirms tā apvārdota,
tad no vārdu zinātāja vairs nav labuma.
12Vārdi, kas nāk no gudrā mutes, ir tīkami,
bet muļķa lūpas aprij viņu pašu.
13Viņa runas sākums ir muļķība
un runas beigas ir nejauks dulnums.
14Muļķis runā par daudz,
neviens nezina, kas būs,
un kas viņam var pastāstīt,
kas būs pēc viņa?
15Muļķa pūliņi to tā nokausē,
ka viņš nejaudā aiziet līdz pilsētai.
16Vai! tev, zeme, kur zēns par ķēniņu
un kur augstmaņi dzīro no rīta!
17Slavēta tu, zeme, kur dižciltīgs vīrs par ķēniņu
un kur augstmaņi dzīro īstā laikā –
spēkpilni, nevis apskurbuši!
18Kūtruma dēļ iegāžas jumts,
un laiskas rokas liek tecēt nama griestiem.
19Maizi ceļ galdā, lai smietu,
un vīns dara dzīvi līksmu,
un nauda sagādā visu.
20Pat savās domās nelādi ķēniņu
un savā guļamistabā nelādi bagāto,
jo debesu putns var aiznest tavu balsi
un spārnainis – izstāstīt.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
