1Tad viņš stāstīja tiem līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nezaudēt drosmi.
2“Kādā pilsētā bija tiesnesis, kas Dieva nebijās un cilvēkus necienīja.
3Vēl tajā pilsētā bija kāda atraitne, un tā nāca pie viņa, sacīdama: iztiesā manu lietu pret manu pretinieku.
4Viņš ilgu laiku negribēja to darīt, bet pēc tam tomēr sacīja pie sevis: es Dieva nebīstos un cilvēkus necienu,
5taču šī atraitne man neliek mieru, tādēļ iztiesāšu viņai par labu, ka beigās viņa nenāk un mani nenomoka.
6Kungs sacīja: ieklausieties, ko netaisnais tiesnesis saka!
7Vai tad Dievs lai neiztiesātu par labu saviem izredzētajiem, kas viņu piesauc dienu un nakti? Vai viņš vilcināsies?
8Es jums saku: viņš viņu lietu iztiesās ātri. Bet vai Cilvēka dēls atnācis atradīs uz zemes ticību?”
Līdzība par farizeju un muitnieku9Un dažiem, kas sevi uzskatīja par taisniem, bet pārējos nicināja, viņš stāstīja šādu līdzību:
10“Divi cilvēki ienāca templī Dievu lūgt, viens bija farizejs un otrs – muitnieks.
11Farizejs, nostājies savrup, lūdza tā: Dievs, es tev pateicos, ka neesmu kā pārējie cilvēki – laupītāji, ļaundari, laulības apgānītāji vai arī kā šis te muitnieks;
12es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, ko iegūstu.
13Bet muitnieks, attālāk stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet, sitot sev pie krūtīm, sacīja: Dievs, ļauj man, grēciniekam, izlīgt ar tevi!
14, Jēzus sacīja: “Cik grūti tiem, kam daudz mantas, ieiet Debesu valstībā.
25Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.”
26Tie, kas to dzirdēja, jautāja: “Kas tad var tikt izglābts?”
27Viņš sacīja: “Kas nav iespējams cilvēkiem, ir iespējams Dievam.”
28Bet Pēteris sacīja: “Redzi, mēs esam atstājuši visu un tev sekojām.”
29Viņš tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: nav neviena, kas, Dieva valstības dēļ atstājis māju vai sievu, vai brāļus, vai vecākus, vai bērnus,
30nesaņemtu daudz vairāk jau šajā laikā un nākamajā laikā – mūžīgo dzīvību.”
Jēzus trešo reizi māca par savu nāvi un augšāmcelšanos(Mt 20:17–19; Mk 10:32–34)31Ņēmis pie sevis tos divpadsmit, viņš tiem sacīja: “Redzi, mēs dodamies uz Jeruzālemi, un piepildīsies viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka dēlu.
32Viņš tiks nodots pagāniem un apsmiets, un mocīts, un apspļaudīts.
33Un tie šaustīs viņu pātagām un nonāvēs, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.”
34Viņi no tā neko nesaprata – sacītais viņiem palika apslēpts, un viņi nespēja teikto izprast.
Jēzus dziedina aklo ubagu pie Jērikas(Mt 20:29–34; Mk 10:46–52)35Kad viņš tuvojās Jērikai, kāds akls sēdēja ceļmalā un ubagoja.
36Izdzirdējis, ka ļaužu pūlis iet garām, viņš taujāja, kas tur ir.
37Viņam pavēstīja: “Jēzus, Nācarietis, iet garām.”
38Un viņš iesaucās: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
39Un tie, kas gāja pa priekšu, apsauca viņu, lai viņš apklust, bet viņš kliedza vēl skaļāk: “Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
40Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Kad tas pienāca tuvāk, viņš tam jautāja:
41“Ko tu gribi, lai es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, lai es redzētu!”
42Un Jēzus viņam sacīja: “Topi redzīgs! Tava ticība tevi ir dziedinājusi.”
43Un tūlīt viņš kļuva redzīgs un, Dievu slavēdams, gāja viņam līdzi. Un visi ļaudis, kas to redzēja, godināja Dievu.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
