1 .
4 5Moz 2:1 Un viņi gāja no Hora kalna pa ceļu, kas ved uz Niedru jūru, lai apietu Edoma zemi, bet tauta ceļā kļuva nepacietīga.
5Un tauta runāja pret Dievu un Mozu: “Kāpēc tu mūs izvedi no Ēģiptes, lai mēs mirstam tuksnesī, jo šeit nav maizes un ūdens, un mums riebj šis šķebīgais ēdiens!”
6Tad Kungs sūtīja tautā ugunīgas čūskas, un tās koda ļaudis, un Israēlā nomira daudz ļaužu.
7Tad tauta nāca pie Mozus un teica: “Mēs esam grēkojuši, jo mēs runājām pret Kungu un tevi. Lūdzies Kungu, lai viņš paņem no mums prom čūskas!” Tad Mozus lūdza par tautu.
8Un Kungs teica Mozum: “Taisi sev ugunīgu čūsku un liec kāta galā – ja kāds tiek sakosts, lai skatās uz to, un tas paliks dzīvs!”
92Ķēn 18:4; Jņ 3:14Un Mozus taisīja vara čūsku un lika to karoga kāta galā; un, ja kādu sakoda čūska, tad tas palūkojās uz vara čūsku un palika dzīvs.
Došanās caur Moāba zemi10Un Israēla dēli gāja un apmetās Obotā.
11No Obotas viņi gāja un apmetās Ijeabarīmā, tuksnesī, kas ir pret Moābu, pret saules lēktu.
12No turienes viņi gāja un apmetās Zeredas ielejā.
13No turienes viņi gāja un apmetās otrpus Arnonas, kas tuksnesī, kurš plešas no amoriešu robežām, jo Arnona ir Moāba robeža starp Moābu un amoriešiem.
14Tādēļ Kunga karu grāmatā teikts:
“Vāheba Sūfā un upes Arnonā,
15un upes paleja, kas stiepjas līdz Šebetārai
un piekļaujas Moāba robežai.”
16Un no turienes viņi devās uz Beēru – tā ir aka, par ko Kungs Mozum teica: “Sapulcini tautu, un es došu tai ūdeni.”
17Tad Israēls dziedāja šo dziesmu:
“Guldzi, aka! Dziediet tai!
18Aka, ko vadoņi raka,
tautas augstmaņi greba
ar zižļiem un scepteriem!” –
un no tuksneša viņi devās uz Matānu,
19no Matānas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu,
20un no Bāmotas uz ieleju, kas Moāba laukos, kur pār tuksneša klaju noraugās Pisgas virsotne.
Amoriešu ķēniņa Sīhona sakāve(5Moz 2:26–37)21Tad Israēls sūtīja vēstnešus pie amoriešu ķēniņa Sīhona:
22“Ļauj man iziet caur tavu zemi – uz lauku vai vīnadārzu mēs nenogriezīsimies, mēs nedzersim no akām, mēs tikai iesim pa ķēniņa ceļu, līdz šķērsosim tavas robežas!”
23Bet Sīhons neļāva Israēlam iet cauri savām robežām. Sīhons sapulcināja visus savus ļaudis un izgāja tuksnesī pretī Israēlam, devās uz Jahacu un cīnījās ar Israēlu.
24Israēls viņu sakāva ar zobena asmeni un iemantoja viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, līdz Amona dēliem, jo Amona dēlu robeža bija stipri nocietināta.
25Israēls ieņēma visas šīs pilsētas, un Israēls apmetās visās amoriešu pilsētās, Hešbonā un tās ciemos.
26Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sīhona pilsēta, viņš bija karojis ar iepriekšējo Moāba ķēniņu un atņēmis tam visu viņa zemi līdz Arnonai.
27Tādēļ teicēji saka:
“Nāciet uz Hešbonu!
Lai uzcelta un nocietināta tiek Sīhona pilsēta!
28 Jer 48:45–46 Uguns nāca no Hešbonas,
uguns no Sīhona pilsētas –
tā aprija Moāba Āru,
Arnonas augstieņu kungus!
29Vai tev, Moāb!
Tu ej bojā, Kemoša tauta, –
tā darīja savus dēlus par bēgļiem
un savas meitas par gūsteknēm
amoriešu ķēniņam Sīhonam!
30Viņa dēli ir gājuši bojā
no Hešbonas līdz Dībonai,
mēs iztukšojām visu līdz Nofahai,
kas līdz Mēdbai!”
31Israēls apmetās amoriešu zemē.
32Un Mozus sūtīja izlūkot Jaazēru, un viņi ieņēma tās ciemus un padzina amoriešus, kuri tur bija.
Bāšānas ķēniņa Oga sakāve(5Moz 3:1–22)33Tad viņi pagriezās un devās ceļā uz Bāšānu, un Ogs, Bāšānas ķēniņš, iznāca viņam pretī kopā ar savu tautu, lai cīnītos pie Edreī.
34Un Kungs teica Mozum: “Nebaidieties no viņa, jo es viņu atdošu tev un arī viņa tautu, un viņa zemi, un tu viņam darīsi tāpat, kā darīji amoriešu ķēniņam Sīhonam, kas mita Hešbonā.”
35Un viņi kāva to un viņa dēlus, un visu viņa tautu, kamēr viņam vairs neviens nepalika pāri, un iemantoja viņa zemi.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
