1 Jes 15:1–16:14; 25:10–12; Ech 25:8–11; Am 2:1–3; Cef 2:8–11 Par Moābu. Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs:
“Vai! Nebo, jo nopostīta!
Apkaunota un ieņemta Kirjataima,
apkaunots un sagrauts cietoksnis!
2Vairs nav Moāba slavas!
Hešbonā viņi lēma tam ļaunu:
iesim un iznīdēsim, lai vairs nav tauta! –
Arī tu, Madmēna, apklusīsi,
tev pakaļ ies zobens!
3No Horonaimas kliedz:
delde un milzu posts!
4Satriekts Moābs! –
dzird viņa jaunekļus kliedzam.
5Luhītas kalnu pārejā
ar raudām kāpj raudādami,
Horonaimas nogāzēs
naidnieki dzirdēja posta klaigas!
6Skrejiet, dzīvību glābiet,
kļūstiet par tuksneša ērkšķiem, –
7tu paļāvies
uz paša darbiem un dārgumiem,
bet ieņems arī tevi!
Kemošu aizvedīs trimdā
kopā ar tā priesteriem un augstmaņiem!
8Pār katru pilsētu postītājs nāks,
ne pilsēta neglābsies,
ieleju izdeldēs,
un iznīcinās līdzenumu –
kā teica Kungs.
9Dodiet Moābam spārnus,
lai laižas prom!
Viņa pilsētas kļūs par postažu,
kur neviens nemīt!
10Nolādēts tas,
kas Kunga darbu dara nevīžīgi,
nolādēts tas,
kas savu zobenu no asinīm attur!
11Bez bēdu Moābs kopš jaunības
un dusēja kā vīna raugs –
no trauka traukā to nelēja,
trimdā viņš negāja!
Tādēļ tam sava garša
un smarža nav mainījusies!
12Redzi, tādēļ nāk dienas, saka Kungs, es uzsūtīšu viņam vīndarus, tie viņu pārlies un iztukšos viņa traukus, un izlies viņa krūkas!
13Paliks kaunā Moābs ar Kemošu, kā palika kaunā Israēla nams ar Bēteli, uz ko tas paļāvās.
14Kā jūs varat teikt:
mēs – varoņi un varonīgi karavīri kaujā! –
15Taču izdeldēts Moābs
un viņa pilsētas!
Viņa labākie jaunekļi
uz slaktiņu nogājuši,
saka Ķēniņš, Pulku Kungs ir viņa vārds.
16Tuvu Moāba liksta,
un viņa posts jo steidz!
17Cietiet tam līdzi
visi, kas apkārt,
visi, kas zināt viņa vārdu,
sakiet: ak, kā satriekts spēka scepteris,
rotātais zizlis!
18Nāc zemē no godības,
smilšainē sēdies,
mītniece, Dībonas meita!
Jo Moāba postītājs nācis pār tevi,
sagrāvis tavus mūrus!
19Stājies ceļā un glūni,
Aroēras iemītniece,
prasi bēglim un tam, kas paglābies,
saki: kas notika?!
20Apkaunots Moābs, jo satriekts, –
kauciet un kliedziet,
stāstiet Arnonā,
ka nopostīts Moābs!
21Spriedums nāca pār klajumu zemi – pār Holonu, pār Jahacu, pār Mēfaatu,
22pār Dībonu, pār Nebo, pār Bētdiblataimu,
23pār Kirjataimu, pār Bētgāmūlu, pār Bētmeonu,
24pār Kerījotu, pār Bocru, pār visām Moāba zemes pilsētām, tālām un tuvām!
25Aplauzts Moāba rags,
un viņa elkonis satriekts,
saka Kungs.
26Piedzirdi viņu, jo par pašu Kungu šis taisījās lielāks – vārtīsies Moābs paša vēmekļos, kļūs par apsmieklu arī viņš!
27Vai Israēls tev nebija apsmiekls? Vai kopā ar zagļiem tika pieķerts? Cik vien par viņu tu runāji, tik tu ņirdzi!
28Pametiet pilsētas un mītiet klintīs,
Moāba iemītnieki!
Esiet kā dūjas
un ligzdojiet klinšu plaisās!
29Mēs dzirdējām Moāba lepnību –
jo lepns šis! –
uzpūtību, lepnību, iedomību
un sirds augstprātību!
30Es pazīstu, saka Kungs, viņa tukšo uzpūtību un tukšās pļāpas.
31Tādēļ es kaukšu par Moābu, par visu Moābu es kliegšu, un Kīrheresas vīriem es uzrūkšu!
32Par tevi es raudāšu
vairāk nekā par Jaazēru,
Sibmas vīnakoks!
Tavas stīgas sniedzās līdz jūrai,
līdz Jaazērai stiepās!
Taviem augļiem un vīnam
nu uzkritis postītājs!
33Atņemts prieks un līksme
gan vīnadārziem, gan Moāba zemei!
Kublos mitējies vīns,
neviens vairs vīnspaidu nemin
ar priecīgām klaigām,
priecīgās klaigas
vairs nav priecīgas klaigas!
34Hešbonā kliedz līdz Elālei, līdz Jahacai, liek atskanēt balsij no Coaras līdz Horonaimai, līdz Eglatšelīšijai, jo pat Nimrīmas ūdeņi par tuksnesi kļuvuši!
35Es darīšu galu Moābam, saka Kungs, viņš upurē augstienēs un kvēpina savam dievam!
36Tādēļ mana sirds par Moābu īd kā sēru stabule, un mana sirds īd kā sēru stabule arī par Kīrheresas vīriem, jo zudis ir tas, ko tie bija atlicinājuši.
37Ik galva noskūta kaila, ik bārda apcirpta, ik rokas sagraizītas, un maiss uz gurniem!
38Uz visiem Moāba jumtiem un visās ielās – visur vaimanas, jo es satriecu Moābu kā trauku, kas nerūp nevienam, saka Kungs.
39Redzi, kā viņi sakauti kauc! Kā griež muguru Moābs! Kauns! Moābs tapis par apsmieklu un sagrāvi visiem, kas ir ap viņu.
40Jo tā saka Kungs:
redzi, kā ērglis viņš laidīsies
un izpletīs spārnus pār Moābu!
41Viņa pilsētas tiks ieņemtas,
viņa nocietinājumi tiks sagrābti,
un todien Moāba varoņu sirds
būs kā sievas sirds radībās!
42Moābs tiks iznīcināts, nebūs vairs tautas,
jo pret Kungu viņš taisījās liels!
43Briesmas, bedre un lamatas tev,
Moāba iemītniece! –
saka Kungs.
44Kas bēg no briesmām,
iekritīs bedrē,
un, kas izrāpsies no bedres,
to lamatās noķers –
to es Moābam darīšu
viņa piemeklēšanas gadā! –
saka Kungs.
45Hešbonas ēnā tie stāj,
bez spēka bēguši,
jo no Hešbonas uguns iet
un liesma no Sīhona nama,
tā aprija Moāba deniņus
un bļaura dēlu paurus!
46Vai tev, Moāb!
Izdeldēti Kemoša ļaudis –
tavi dēli paņemti gūstā,
un tavas meitas – nebrīvē!
47Bet es atvedīšu atpakaļ Moāba gūstekņus
nākamās dienās,
saka Kungs,
bet līdz tam – Moābam tiesa!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
