1 2Ķēn 15:1–7, 32–38; 16:1–20; 18:1–20:21; 2L 26:1–23; 27:1–9; 28:1–27; 29:1–32:33 Jesajas, Āmoca dēla, redzējums, ko viņš redzēja par Jūdu un Jeruzālemi Jūdas ķēniņu Uzijāhu, Jotāma, Āhāza un Hizkijas dienās.
2Klausieties, debesis, un sadzirdi, zeme,
jo Kungs runā!
Par dēliem es gādāju, audzināju,
bet tie man darīja ļaunu!
3Vērsis zina savu saimnieku
un ēzelis, kur saimnieka sile, –
bet Israēls nezina
un mana tauta nejēdz!
4Vai! grēcīgā tauta,
ļaudis, kam smaga vaina,
ļaundaru sēkla,
izvirtušo dēli –
Kungu tie atmetuši,
Israēla Svēto nievājuši,
muguru uzgriezuši!
5Kādēļ gribat, ka jūs vēl sit?
Kādēļ vēl pretojaties?
Ik galva ir slima,
ik sirds sasirgusi!
6No kāju pēdām līdz galvai
nav veselas vietas!
Brūces un rētas,
sasitumi un pušumi,
neizspiesti un nepārsieti,
ar eļļu nemiekšķēti!
7Jūsu zeme izdeldēta,
jūsu pilsētas ugunī nodedzinātas,
zemes augļus jums acu priekšā
apēd sveši –
zeme izdeldēta un svešinieku nopostīta!
8Pamesta Ciānas meita
kā būda vīnadārzā,
kā patvertne gurķu laukā,
kā aplenkta pilsēta!
9 1Moz 19:24; Rm 9:29 Ja Pulku Kungs nebūtu ļāvis
izbēgt kaut dažiem no mums,
mēs būtu kā Sodoma,
Gomorai līdzīgi!
10Klausieties Kunga vārdus,
Sodomas varenie!
Sadzirdiet mūsu Dieva bauslību,
Gomoras ļaudis!
11 Am 5:21–22 “Kam man jūsu daudzie upuri,”
saka Kungs,
“man līdz sātam jūsu sadedzināmo upuru auni
un nobaroto lopu treknums!
Vēršu, jēru un āžu asinis
es nekāroju!
12Kad jūs nākat rādīties man –
kas no jums to prasa,
ka manu pagalmu mīdāt?!
13Nenesiet vairs nevērtas dāvanas,
man riebj jūsu kvēpināmais!
Jaunu mēnesi, sabatu un sapulces
es nevaru ciest –
tās ir krāšņas un grēcīgas!
14Jūsu mēnešu sākumus un svētkus
nīst mana dvēsele,
man tie kļuvuši par nastu,
esmu paguris nest!
15Kad pletīsiet rokas,
es savas acis no jums paslēpšu,
pat ja bez mitas lūgsieties,
es neklausīšos!
Jūsu rokas asiņu pilnas –
16mazgājieties, šķīstieties,
aizvāciet savus ļaunos darbus
no manām acīm,
beidziet darīt ļaunu,
17mācieties darīt labu,
dzenieties pēc taisnības,
lai apspiestais laimīgs,
taisnīgi tiesājiet bāreni,
aizstāviet atraitni!
18Nu nāciet un norēķināsimies,
saka Kungs,
ja jūsu grēki būtu kā purpurs,
tie būs balti kā sniegs,
ja tie būtu karmīnsārti,
tie balos kā vilna –
19ja vien jūs gribēsiet klausīt,
tad baudīsiet zemes dāsnumu!
20Bet, ja jūs liegsieties, dumposiet,
tad zobens jūs aprīs –
Kunga mute ir runājusi!”
Samaitātā pilsēta21Kā gan par netikli kļuvusi
uzticīgā pilsēta,
taisnības pilnā?!
Tur nakšņoja taisnība,
bet tagad – slepkavas!
22Tavs sudrabs kļuvis par sārņiem,
tavs vīns ar ūdeni jaukts!
23Tavi augstmaņi ir dumpinieki
un biedri zagļiem!
Visi kukuļus mīl
un dāvanām pakaļ skrien!
Bāreni taisnīgi netiesā
un atraitni nepārstāv strīdā!
24Tādēļ Kungs, Pulku Kungs, Israēla Varenais, saka:
“Ai! Es atgūšos no saviem naidniekiem,
es atriebšos saviem naidniekiem!
25Es vērsīšu savu roku pret tevi,
es tavus sārņus krāsnī pārkausēšu,
nošķiršu nost visu svinu,
26es došu tev tādus tiesnešus kā iepriekš
un padomdevējus kā sākumā,
tad tevi sauks par taisnības pilsētu
un uzticamo pilsētu!”
27Ciāna ar tiesu tiks izpirkta,
un tie, kas atgriezīsies, – ar taisnību!
28Pagalam būs visi dumpinieki un grēcinieki,
un tie, kas atmet Kungu, ies bojā!
29Jūs kaunēsieties par ozoliem,
kas jums tā patika,
un jūs pievilsieties ar dārziem,
ko izvēlējāties!
30Tad jūs būsiet kā ozols,
kam vīst lapas,
kā dārzs bez ūdens!
31Kļūs stiprais par pakulām
un viņa darbs par dzirksteli,
aizdegsies abi,
ka nevienam nenodzēst!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
