1Līdzko dziedinu Israēlu,
tā atklājas Efraima vaina un Samarijas ļaunums,
jo tie tik melo –
nāk zaglis, ielās izģērbj sirotāji!
2Pat sirdī tie neatzīst,
ka es atceros visu viņu ļaunumu!
Nu viņu darbi tos ielenkuši –
tie manā priekšā!
3Ar savu ļaunumu tie priecē ķēniņu
un ar meliem augstmaņus!
4Visi viņi laulības pārkāpēji,
tie kvēlo kā krāsns,
ko maiznieks vairs nebiksta,
kopš iejāvis mīklu, līdz uzrūgst!
5Mūsu ķēniņa diena!
Augstmaņi sasirguši, karsti no vīna,
sniedz savu roku ņirgām!
6Tie uzkur viltu sirdī kā krāsni –
visu nakti guļ viņu cepējs,
gan rītā tas dedzinās ar uguns liesmu!
7Visi tie kvēlo kā krāsns,
savus soģus tie aprij,
visi viņu ķēniņi kritīs –
neviens no tiem nesauc uz mani!
8Efraims sajaucies ar tautām –
Efraims kā neapgrozīts plācenis!
9Sveši rij viņa spēku,
bet viņš nezina,
sirmi mati jau metušies,
bet viņš nezina!
10Israēla lepnība
liecina pret viņu pašu,
bet viņi neatgriežas pie Kunga, sava Dieva,
tie nemeklē viņu!
Veltā paļāvība uz citām tautām11Efraims bija kā balodis,
bezprāta vientiesis –
sauca Ēģipti, gāja uz Asīriju!
12Tādēļ, ka viņi tur gāja,
es izpletīšu pār tiem savu tīklu,
kā debesu putnus noraušu lejā,
pārmācīšu viņus par to,
ko viņu sapulcēs esmu dzirdējis!
13Vai! tiem –
jo tie mūk no manis,
posts tiem –
jo tie noziegušies pret mani!
Es izpirku viņus,
bet tie man runāja melus!
14Sirdī tie nebrēca uz mani,
bet gaudoja savās cisās,
pie klaipa un jaunvīna brāļojās,
novērsušies no manis!
15Es tos mācīju,
stiprināju tiem rokas,
bet tie man atdarīja ar ļaunu!
16Ne augšup tie vēršas,
tie ir kā vaļīgs loks,
to augstmaņi no zobena kritīs
savas negantās mēles dēļ –
tā viņi kļūs par apsmieklu Ēģiptes zemē!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
